Pirms pusotra mēneša pa dažādiem ceļiem pie lasītājiem nonācis ieskats mūsu rajona (apriņķa) preses vēsturē «Laikmetu griežos».
Pirms pusotra mēneša pa dažādiem ceļiem pie lasītājiem nonācis ieskats mūsu rajona (apriņķa) preses vēsturē “Laikmetu griežos”.
Lakonisku izdevuma vērtējumu atsūtījis dzejnieks bijušais avīzes atbildīgais sekretārs Alberts Ločmelis. Viņa viedoklis: “Apbrīnojams, godam veikts darbs. Grāmata veidota ar reti sastopamu pietāti un godprātību pret tajā minētajiem cilvēkiem.
Jā, lai kāda ideoloģija valda valstī, katrā atsevišķā kolektīvā izšķiroša loma ir konkrētiem cilvēkiem un viņu cilvēciskajām (vai necilvēciskajām) īpašībām. Ideāli būtu, ja šķindētu zobeni un lītu asinis – tā var vēlēties bezgalīgi, taču tas būtu arī bezjēdzīgi.
Iespējams, izdevumam būs tāds pats liktenis kā visām citām kultūrvēsturiskajām grāmatām – par to interesēsies cilvēki, kam ir kāda īpaša vēlme. Taču grāmatai neapšaubāmi ir kultūrvēsturiska nozīme. Un, ja tagad presē nevaldītu viduvējība, par to (par šo grāmatu – aut. piez.) recenzijas būtu gan lielajos dienas laikrakstos, gan žurnālos.
***
RŪDOLFS SAULĀJS
PĀR ZAĻO ZEMGALI
Pār zaļo Zemgali skan
cīruļdziesmas vāri,
Un bērzu birzīs balti stari
stīgo,
Bet gaišā Jāņu naktī visiem
mežiem pāri
Sensenās tautasdziesmas skan
un līgo.
Tur miglas palagus steidz Mūsa
atsegt kautri
Un, meldru segas krastos
izklājusi,
Tā palos mutuļo, un, viļņiem
zibot jautri,
Steidz nerimdama plūst uz
jūras pusi.
Ar zemes sūrumu un ābeļziedu
baltu
Pa lāsu lāsei straumes plūst un
krājas,
Nāk jaunas paaudzes un
pasmeļ spēka malku.
Te vienmēr dzīvosim, te mūsu
mājas.
AINA PIKA
TĀLAJAI ZVAIGZNEI
Šodien es rakstīšu tev
tālajai zvaigznei
no kuras pati esmu es nākusi
To jau es nesapratu
ka rūpēties par mani
sen tu biji sākusi
Kad tu pūti kā svelošs vējš
lai sāpes aizpūstu
es aiz mākslīgi radītas
sienas tad paslēpos
Kad pār mani lija
tava maiguma asaras
es lietussargu
virs savas auras pacēlu
Vai vēl ko drīkstu tev lūgt
ANDRIS KOPEIKA
VIENKĀRŠA LIRIKA
Mīli mani šodien,
Jo rīt var būt par vēlu,
To saku Tev
Un nevis ugunskura liesmai!
Saskatīsim burvību šonakt
Un nevis rītdienas dūmakā.
Meklēsim mīklaino papardes
ziedu,
Nevis ikdienas pelēcību!
Darīsim tā!
DAGNIJA GASŪNA
VĒL JAU
Vēl jau lakstīgalas dzied,
Vēl jau sirdī pavasaris,
Tas nekas, ka jūnijs bass
Brien pa rasas pilnu pļavu.
Tas nekas, ka pieneņpūkas
Aiznes trakulīgi vēji,
Tas nekas, ka ceriņzars
Pārziedējis jau tik spēji.
Tas nekas, ka naktis īsas,
Jāņu zāles ātri vīst.
Ja vien sirdī pavasaris,
Mūžam lakstīgalas dzied.
SANDRA CĪRULE
* * *
Pieliecies
Tuvāk vēl tuvāk
Vai redzi
Kā dēļ būtu vērts
Vai redzi
Kā pasaule dejo
Zem plakstiem
Miegs
Miegs klejo
Un gaida nakti
Aizdedz kā sveci
Savu prātu pret tumsu
Izlej jūtas
Izlej tā lai nesasmeļ
Kāds un…
GATIS ZOTOVS
* * *
… Un pilēja uz zemes
Izkusušas debesis…
Plēsīgi zvirbuļi lidoja
Dzeltenā dzeltenā medū
Tā gandrīz katru trešdienu
Lipīgiem spārniem
Tie pielīp pār Bausku
Novilktiem vadiem
* * *
Es bildinu pasauli
Liekot tai pirkstā ekvatoru
Es bildinu saulrieta gaismā
Līgava staro aiz laimes
Gluži kā zvaigzne pirms krīt
Un piepilda vēlēšanos
INĀRA DRUVA
CAUR ASARĀM – VASARĀ
Caur asarām vasarā iekļuvu es,
Caur sniegiem, caur lietiem,
caur salnām.
Vai saldākā vasara dāvāta man
Šai dzīvē kā pēdējā balva?
Kaut arī. Vienalga, kas notiks
pēc tam,
Šai vasarā dziļāk vēl iešu
Un vēja kumeļu seglošu sev,
No gailenēm aizņemšos piešus.
Es zinu – tas kumeļš ir
nesavaldāms,
Es zinu – drīz nometīs zemē,
Es zinu, ka rudens tad klāt
būs kā likts
Un tieši man sirdī tas tēmēs.
Un tomēr šo vasaru neatņems
man,
To nedošu ziemai, kas bridīs,
Caur asarām vasarā iekļūšu vēl –
Tā atmiņā smaržos un ziedēs.
MANA PELNRUŠĶĪTE
Dziesmiņ, mana pelnrušķīte,
Atkal pelnos rušinies.
Kur ir tavas kristālkurpes,
Kur tie prinča zirgi skries?
Izsapņoji, nosapņoji,
Sapnī ballē līksmojies.
Nu pār tavu baltu stāvu
Atkal melnu darvu lies.
Nu tu atkal pelnrušķīte,
Tava vieta aizkrāsnē.
Naudīgākās mātes meitas
Pilī dzied un gavilē.
AINA MEDNE
VAKARSTUNDĀ
Mežmalas pļavā
Pār margrietiņām
Un sulīgām zemenēm
Izlijis miglas piens.
Drīz smaržos siens.
Vēl dzeguze zvana
Uz dzīvošanu.
Bet vasara skrien.
RĪTAUSMĀ
Palsā rītausmā
Gaisma
Mērc spārnu avotā,
Raksta sudraba rasā.
Basām,
Vien basām kājām
Lasāmas ziņas.
Ieskatos zemes acīs,
Mūžības acīs –
Avotiņā.
TAMĀRA ĀBOLIŅA
SAULGRIEŽOS
Kāpj saulīte saulgriežu kalnā,
Sirds gavilē vasarai līdz,
Ar ziedošām madarām delnā
Aust brīnišķīgs možuma rīts.
Nav vēl vainagi vakaram vīti,
Vēl ziedi rasas sudraba pilni.
Vai, sirds mana nerātnā, jūti
Jau ilgoto līksmības vilni?
Ar līgo kur sasauksies
dziesmas,
Ar līgo kur atbalsis skanēs,
Ar līgo degs Jāņuguns
liesmas,
Un līgojot papardes ziedēs.
RAKSO
RASAS PĒRLES
Smilgas galā zirneklītis
Gaisa tiltus auž.
Rasas lāses tīklā šai
Saules starus lauž.
Tās kā retas, dārgas pērles
Vizuļo un mirdz,
Varavīkšņu krāsa tām,
Priekā atplaukst sirds.
Smilgas galā zirneklītis
Šūpuļtīklā snauž.
Savas pērles sargā tas,
Tās – kas citiem skauž.
MĀRĪTE VERŽUNE
* * *
Es noķēru domu
Un iesprostoju burciņā
Gluži kā tauriņu
Ķertu
Ķeramajā tīkliņā
Tā aizbēga
Un nāci tu un
Noķēri mani
Ķertu
Tad klusi ausī čukstēji
No ziņkārīgām actiņām
Ķertas domas baidās
Paglabā tās sirsniņā
Paslēp citu smaidam
ZANDA STRAZDIŅA
* * *
Domāts vārds lido nojausmās
nojausmās
pie tevis
aiznes redzējumu
kā spārnus
kā vētru
es lasu un nojaušu
savu tuvāko domas
GUNĀRS BOGDANOVS
* * *
prāts un kaisle
ielūr
dvēselē tavā
asarās tavās
noskalo kājas
sirds proti samierinājusies
ar neko…
* * *
bezpajumtniekam karsti
rakties
kaijas elso kā jūra
dzelzceļa sliedes grib izstaipīties
zem monopolista tramvaja dzelžainām kedām
garāmgājējiem skatieni aizklīst
meiteņu siluetiem līdz
esmu ar mieru pazaudēties
gribu būt brīvs
LĪVIJA DZELME
KĀ ZIEDS
Saule no debesu kalna
Dabu sasildīt sāk.
Naktīs zemi skar salna,
Ziemeļvējš ziedos nāk…
Skaties, kā dienās klusi
Plaukst gaidītais zieds,–
Kā zieds veries uz saules pusi,
Daudz gaismas tiks sirdī
liets.
LILIANA SKUDRA
LABSAJŪTĀ
Šis būs stūrītis
priekam,
Mazdārziņš – labsajūtai.
Zem sulīgas kāposta
lapas
Tāds piemīlīgs
smaids
Jau izdzinis
asnus.
Stiepju spaini
sirdsmiera.
Lai augtu, pat
priekam
vajaga veldzi.
Rūpju zemē smaids
Reti par prieku tapis.
VITA DŪRE
* * *
Aiz mākoņa dzērves lido,
Spārnu mūziku spēlē.
Aiz saules paslēpies prieks
Asaru šahu spēlē.
Aiz koku galiem dzenis
Paslēpes spēlē.
Aiz ezera vardes
Slāpes veldzē.
Tu esi
vasarā.
