Īpašu uzņēmēju godināšanu jau vairākus gadus rīko Rundāles novada pašvaldība, sākušas to darīt arī pašvaldības Iecavā un Bauskā. Par to, protams, prieks. Tomēr uzņēmējdarbības atbalstu nevajadzētu reducēt tikai uz sveikšanu, it īpaši Latvijā, kur attiecības «valsts – uzņēmējs» izskatās bez gala greizas.
Domāju, daudzi Latvijas TV1 redzēja sarunu ar ēdināšanas biznesā Latvijā un Igaunijā strādājošo Lindu Liepiņu, kura akcentēja problēmu dialogā «valsts un uzņēmējs», viņa uzsvēra: «Mēs neesam vienlīdzīgās pozīcijās. Šobrīd ir valsts aparāts, kas mūs dzen izmisumā. Viņi ir aizmirsuši, ka uzņēmēji ir tie, kas viņiem maksā algas.»
Par tehnisku kļūmi ar kases aparātu viņa audzināšanas nolūkos saņēmusi 2000 eiro sodu. Toties neesam ne dzirdējuši, ne lasījuši, ka šādus reālus naudas sodus jelkad būtu saņēmuši nodokļu naudu izsaimniekojušie ierēdņi valdībā un pašvaldībās. Mūsu pašu Bauskas novada pašvaldībā, piemēram, nepietiekamas kontroles un bezatbildības dēļ tūkstoši eiro ir izšķērdēti gan Īslīces pagastā līdz galam neīstenotajā ūdenssaimniecības projektā, gan budžeta naudas piesavināšanās dēļ, gan nepietiekami juridiski profesionāli veicot amatpersonas atlaišanu no darba. Tomēr ne reizi neviens nav uzņēmies atbildību, ne arī saņēmis sodu. Reāla ierēdņu varas nesodāmības demonstrēšana.
Sodāmi pie mums, izrādās, ir tikai uzņēmēji. Turklāt valsts iestādes strādā rupji un aizskaroši. Piemēram, kādā mūspuses kafejnīcā Valsts darba inspekcijas pārstāvji ieradās tieši tā, kā to rāda krievu kriminālfilmās – ierēdņi ienāca ēdināšanas zālē un virtuvē un skarbi paziņoja: «Visiem palikt savās vietās!» Klienti un darbinieki bija šokā, labi, ka vēl nelika gulties zemē un rokas aiz galvas aizlikt. Izrādās, tā tiek pārbaudīts, vai visi darbinieki strādā ar līgumiem.
Mums, žurnālistiem, ikdienā nākas saskarties ar situācijām, kad uzņēmēji atsaka intervijas, jo pēc publikācijas avīzē tūlīt klāt būšot kontrolējošās institūcijas, kas traucē darbu. Linda Liepiņa pēc intervijas televīzijā par savu atklātību saskaras ar draudiem…
