Arvien biežāk pamanām kādu klepojam un šņaukājamies. «Vesels!» – novēlam. Bet kā būt veselam un neslimot?
Arvien biežāk pamanām kādu klepojam un šņaukājamies. “Vesels!” – novēlam. Bet kā būt veselam un neslimot?
Ūdens un sulas
No zobārstes Ināras Ailes nevaram noslēpt apsārtušu kaklu, iekaisušas mandeles, pilošu degunu. Viņa gan neiesaka pacientam apmeklēt zobārstu, kad ir pamatīgas iesnas. Pati par savu veselību daktere rūpējas augu gadu. “Vasarā peldu upē vai jūrā, ziemā regulāri braucu uz baseinu. Ģimenes uzturā vienmēr ir daudz sīpolu, nevairos no ķiplokiem. Man tie garšo un nāk par labu veselībai. Ja nosalst kājas vai rokas, negaidu, kad sāks sāpēt kakls, mājās tūlīt izkarsējos karstā peldē. Tas mani ir pasargājis no saaukstēšanās slimībām,” apgalvo Ināra Aile.
Ģimenes ārste Iveta Grigaļūne uzskata, ka viņa ikdienā ir tik blīvā saskarē ar dažādiem vīrusiem, ka ieguvusi imunitāti. “Patiesībā neatceros, kad pati būtu slimojusi ar gripu, tāpēc arī nevakcinējos. Taču ziemā mēs ģimenē katru dienu ēdam daudz Latvijā augušu dārzeņu un sakņu – kāpostus, bietes –, spiežam un dzeram burkānu sulu. Ja galīgi pelēkās dienās bez saules man kļūst skumji, dodos uz solāriju. Labāk jūtos, ja labi izskatos, sievietei tas ir ļoti svarīgi.”
Stiprināt aizsardzību
Sabiedrības veselības aģentūras dati liecina, ka šī gada septembrī fiksēti 24177 augšējo elpceļu slimību gadījumi, un tas ir tikai sākums. Pagājušajā ziemā saaukstēšanās slimību spice tika fiksēta janvārī, kad saslimušo skaits sasniedza 72878.
Lai gan saaukstēšanās parasti ir īslaicīga, vidēji tā ilgst 7 – 10 dienas. iespējama tālāka slimību attīstība un komplikācijas – vidusauss iekaisums bērniem (ap 20%), pneimonijas, stāsta daktere Sanita Andrejeva. Viņa atgādina, ka veselam organismam piemīt dabiskas aizsargspējas, par ko atbild mūsu imūnsistēma. Tiklīdz tā atslābst, mikrobi aktivizējas un traucē normālai organisma darbībai. Imūnsistēmai būs vēl grūtāk pretoties baktērijām un vīrusiem, ja tā nav stabilizējusies vai ir novecojusi. Tāpēc mazi bērni un veci cilvēki slimo biežāk.
Vitamīni, īpaši C vitamīns, kā arī dabas līdzekļi stiprina organismu un atjauno tā iekšējo līdzsvaru. No dabas produktiem profilaktiski un slimību gadījumā lietošanai ieteicami tie, kas satur imūnstimulējošas vielas.
***
Uzziņai
Ko meklēt aptiekās?
– Ehinaceja aktivizē to imūnsistēmas daļu, kas likvidē baktērijas un vīrusus. Tas bija viens no Amerikas indiāņu svarīgākajiem ārstniecības līdzekļiem.
– Mežrozīšu augļos ir daudz vitamīnu un antioksidantu. 100 gramu žāvētu mežrozīšu augļu satur četras vitamīna C dienas devas un pusi no minerālu dienas devas: kāliju, magniju, kalciju. Tieši tāpēc mežrozīte ir iedarbīgs līdzeklis saaukstēšanās profilaksei.
– Melnā plūškoka augļi atbrīvo no saaukstēšanās un atvieglo tās simptomus: drudzi, klepu.
– Bišu māšu peru pieniņš nostiprina organisma pretošanās spēju infekcijām, stimulē asinsriti, regulē endokrīno dziedzeru darbību, labvēlīgi ietekmē ādas šūnas.
– Žeņšeņa preparāti stiprina organismu un palielina tā dabisko aizsargmehānismu – funkciju pretoties vīrusu uzbrukumiem, kā arī ārējiem stresa faktoriem. Uzlabo vispārējo labsajūtu.
Imunitātes mazināšanās iemesli:
– toksisko vielu ietekme (smēķēšana, alkohols, narkotikas),
– slikts un nesabalansēts uzturs,
– hroniska neizgulēšanās,
– stress,
– depresija,
– garīga pārslodze,
– personiskās higiēnas noteikumu neievērošana,
– aukstuma faktora ietekme,
– ģeogrāfiskie faktori (saules aktivitātes pazemināšanās, laikapstākļu svārstības).
Padomi un dati no akciju sabiedrības “Dansk Droge” oficiālās pārstāvniecības Latvijā SIA “Liger FM”
