Bauskas novada Gailīšu pagasta pārvaldes ēkā regulāri tiek dalītas humānās palīdzības mantas: apģērbi, apavi, saimniecības preces, dažkārt arī mēbeles. Kāda lasītāja aicināja «Bauskas Dzīvi» pirmdien atbraukt uz pagasta centru Uzvarā un iepazīties ar situāciju, vai humānās palīdzības kravu saturs tiekot izdalīts godīgi.
Pārvaldes darbinieces tās, iespējams, esot pat savākušas sev. Mantas tiekot dotas uz svara, bet pretī prasot ziedojumu. Apģērbus, cik katrs vēlas, nedrīkst ņemt, bet tajā pašā laikā daļa drēbju tiekot sadedzināta. Liels sūtījums esot pienācis pagājušajā trešdienā, mantas no tā bija paredzēts dalīt pirmdien, 24. oktobrī.
Pašam kauns nākt
«Bauskas Dzīve» pirmdienas priekšpusdienā ieradās Gailīšu pagasta pārvaldē. Ēkas pagrabstāvā bija lieli krāvumi apģērbu, bija arī apavi, nedaudz trauku un citu saimniecības mantu. Uzzinot žurnālista ierašanās iemeslu, vairākas kundzes steidza klāstīt, cik viņām svarīga ir šī iespēja saņemt par velti vai arī par minimālu maksu drēbes, apavus.
Veronika stāsta, ka šoreiz te atradusi apavus bērnam, darba apģērbu, kuru aiznesīšot kaimiņam. Viņam drēbes vajadzīgas, bet pašam te nākt un meklēt pa kastēm sev piemēroto esot kauns. Tatjana skaidro, ka šeit var atrast daudz ko nepieciešamu. Dažreiz viņa apskatot, kādas drēbes izliktas pie durvīm, tās varot paņemt pilnīgi bez maksas.
Lupatas jāsadedzina
Sociālās darbinieces palīdze Lilija Patmalniece-Mustermane skaidro, ka dažreiz drēbes arī nākas nest dedzināt: «Tās tiešām ir lupatas, ko mēs metam laukā. Viss, kas ir labāks, tiek paņemts.»
Darbiniece parāda īpašu žurnālu, kurā ierakstītas personas, kuras apģērbu saņēmušas. Te fiksē arī paņemto drēbju svaru. Ja personai nav trūcīgās statuss, tiek lūgts samaksāt desmit centus par kilogramu. «Nauda jāmet ziedojumu kastītē. Es pasaku, cik sver sainis un cik būtu jāsamaksā. Uz pirkstiem nevienam neskatos, ja arī kāds samaksā mazāk,» skaidro L. Patmalniece-Mustermane. Viņa piebilst, ka dažreiz te pēc drēbēm atbrauc kāds no kaimiņu pagasta. To jau var redzēt, ka cilvēks nav īpaši turīgs, tādēļ projām nevienu neraida.
Tikmēr Mārīte salasījusi divus kilogramus drēbju. Sainī apģērbs mazbērniem, nedaudz lietoti, bet pēc skata vēl ļoti labi zābaciņi. Sev atradusi džinsa bikses, dēlam – darbam vieglu veļu. Arī Velga Aveika salasījusi sev vairākus kilogramus smagu nesamo. «Ja kāds saka, ka te kaut kas tiek nošmaukts, izdāļāts vai negodīgi tirgots, tās ir muļķības. Jūs paši redzat, kādas drēbes te izliktas un kādi cilvēki tās apskata. Nebūtu labi, ja dažu nepamatotu sūdzību dēļ humānā apģērba dalīšanu pārtrauktu. Daudziem tas būtu smags trieciens,» pārliecināta V. Aveika.
Kārtībai ir jābūt
Gailīšu pagasta sociālā darbiniece Olga Pavloviča skaidro, ka humāno palīdzību, galvenokārt apģērbu un apavus, ved no Pestīšanas Armijas. Dažreiz izdodas atrast arī citus ziedotājus. Pagājušajā nedēļā atvests furgons no Velku fonda.
«Man pašai izdevās sazināties ar šo fondu un sarunāt vienu mašīnu ar drēbēm, nedaudz arī mēbelēm. Daži cilvēki jau pagājušajā piektdienā bija klāt un prasīja, lai laižam pie furgona skatīties, kas atvests. Taču mēs neļāvām. Mantas vajadzēja sanest pagrabā, izņemt no kastēm, sašķirot. Bijām jau izplatījuši informāciju, ka jaunais pievedums tiks dalīts pirmdien. Kaut kādai kārtībai taču ir jābūt,» tā O. Pavloviča.
Sociālā darbiniece apliecina, ka ir ziedojumu kastīte, no kuras izņemto naudu atkal izlieto labdarībai. Kad jābrauc pakaļ savāktajām drēbēm, tur noziedo. Dažreiz atnāk kāds trūcīgais pēc izziņas, citam nav naudiņas konta izraksta saņemšanai no pasta, par kuru jāmaksā trīs eiro. Ir cilvēciskas attiecības, kuras likums nespēj noregulēt. Tādiem mērķiem arī aiziet ziedojumu kastītes saturs. Nekādu dokumentu, piemēram, nolikuma par maksas noteikšanu ziedotajām drēbēm, par naudas izlietošanas kārtību gan nav. Mēnesī šeit apgrozās pāris desmiti eiro, dažkārt ko nākas piemaksāt arī dienesta darbiniecēm.
Pagasta pārvaldes ēkas pagrabā ir veļas mazgājamā mašīna. To atnesusi kāda pagastmājas darbiniece. Ar šo mašīnu trūcīgās personas var izmazgāt savas drēbes. No saziedotās naudas tiek nopirkts veļas pulveris. Dažreiz vietējie paši atnes drēbes un nodod tās labdarībai. Tā ar mazumiņu cits citam izpalīdz.
O. Pavloviča piebilst, ka pagastā apmēram 30 personām ir piešķirts trūcīgās personas statuss. Kādiem četriem cilvēkiem ir maznodrošinātā statuss. Ir arī tādi, kuriem kādu laiku vispār nav nekādu ienākumu. Sociālais dienests gādā pārtikas pakas, arī humāno apģērbu.
Vairāk, nekā paredz pienākums
Bauskas novada sociālā dienesta vadītāja Iveta Kubliņa skaidro, ka pagastos sociālo darbinieku amata pienākumos nav norādīts, ka ir jāgādā un jādala trūcīgām personām humānās palīdzības apģērbs, apavi. «Es zinu, ka dažviet tas tiek darīts. Bet tā ir pagastos strādājošo darbinieču pašu iniciatīva. Dažai ir iestrādes no agrākajiem gadiem, tādējādi tiek turpināts vest drēbes un dalīt tās citiem. Nesaskatu neko nosodošu, ja cilvēks dara vairāk, nekā viņam paredz pienākums,» stāsta I. Kubliņa.
Kā noformēt likumīgi?
Izprotot un atbalstot pagasta sociālo darbinieču nesavtīgo rīcību, «Bauskas Dzīvei» tomēr neradās īsta pārliecība, vai ziedojumu vākšana tiek veikta atbilstīgi likumu un normatīvo aktu prasībām.
Tālab laikraksts sazinājās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lūdzot skaidrojumu, kā sociālajam darbiniekam rīkoties, lai likumīgi varētu saņemt un izdalīt humānās palīdzības mantas, par tām prasot ziedojumus. Līdzko saņemsim VID atbildi, iepazīstināsim ar to lasītājus. «Bauskas Dzīve» nevēlas, lai nenokārtotas dokumentācijas dēļ tiktu pārtraukts šis tik daudziem lauku iedzīvotājiem nepieciešamais pakalpojums, te VID varētu demonstrēt savu atbalstošo un konsultatīvo funkciju.
