Vakar es piedalījos Annas Smilgas jubilejas izstādes atklāšanā Jelgavas kultūras namā.
Vakar es piedalījos Annas Smilgas jubilejas izstādes atklāšanā Jelgavas kultūras namā. Bijušajai baušķeniecei rīt paliks 90 gadu. Mani nepārsteidza, ka no mūsu pilsētas bija ieradusies vesela delegācija – protams, neoficiāla. Tāpat jau sen es nebrīnos, ka dzīvesgudrās, talantīgās sievietes tuvumā allaž uzturas par viņu 20, 30 un vairāk gadu jaunāki cilvēki. Esmu pieradusi, ka viņi neglaimo un līdz nepazīšanai nepārveido balss intonāciju, kā mēdz notikt, sarunājoties ar maziem bērniem. Viņi ir patiesi, jo Anna Smilga neciestu nevienu melīgu frāzi vai mākslotu uzvedību.
Gadiem nav varas pār viņas personības pievilcību. Anna Smilga ir māksliniece ar Dieva dotu talantu un latviešu vecās inteliģences stāju. Pret šo paaudzi es izjūtu īpašu goddevību, jo viņi savu pārliecību un ideālus nav zaudējuši ne kara, ne okupācijas, ne “mežonīgā kapitālisma” laikā. Vienmēr palikdami sev uzticīgi, viņi ir kalpojuši kādam augstākam mērķim, kas izgaismo pašu un ļoti daudzu citu cilvēku dzīvi.
Anna Smilga ir gleznojusi, nedomājot par to, ka viņas vaļasprieks pat padomju laikos varēja kļūt par diezgan ienesīgu biznesiņu. Es domāju, ka vārdu “mārketings” viņa nebija dzirdējusi, taču atradās daudzi jo daudzi, kuri darbus novērtēja un vēlējās iegūt savā īpašumā. Katra glezna, ko viņi pirka, nebija parasta prece, bet kaut kas nesalīdzināmi augstāks – daļiņa no autores ideāliem, domām, pasaules uztveres. Mākslas darbi palīdz saglabāt to radītāja klātbūtnes efektu.
Amatiere Anna Smilga glezno tā, kā mežotnieks Egons Fridrihsons kopj augus, – ar klusu bijību pret pasauli un tās skaistumu. Septembrī viņam paliks 80 gadu. Vai daudzi slaveno selekcionāru atcerēsies? Cilvēki, kuriem ir lemts ilgs un bagāts mūžs, saskaras ar neizmērojamu vientulību, jo viņiem vairs nav laikabiedru ar kopīgu pasaules izjūtu, atmiņām, notikumiem. Reti kad viņos nopietni ieklausās jaunākās paaudzes, jo diemžēl mūsu sabiedrībā mazi bērni un cienījama vecuma cilvēki netiek uzskatīti par līdzvērtīgiem sarunu partneriem.
Man ir prieks, ka māksliniece un Bauskas savulaik populārākā friziere Anna Smilga nejūtas vientuļa. Ar neizsakāmu mīļumu un gādību pret viņu izturas Jelgavas pilsētas kultūras centra gleznošanas studijas kolēģi. Viņi organizēja jubilejas un visas iepriekšējās izstādes, apliecinot cieņu pret nesavtīgu kalpošanu skaistumam.
Kad saņēmu ielūgumu uz izstādi, kurā bija izmantots mākslinieces gleznas fragments, otrā pusē pamanīju nodrukātu tekstu “Annas Smilgas dizains”. Tāds nieks, bet viņas studijas kolēģiem šī piebilde šķita svarīga. Arī tā apliecina goddevību pret vecākās paaudzes inteliģenci.
