«Bauskas Dzīves» lasītājiem Santai un Laurim ir radušies jautājumi par gavēņa laiku.
“Bauskas Dzīves” lasītājiem Santai un Laurim ir radušies jautājumi par gavēņa laiku.
Viņi raksta: “Esam jauna ģimene – luterāņi. 9. februārī bija Pelnu diena, kad Romas pāvests pasludināja lielā gavēņa sākumu. Pie šīs tradīcijas ceļā uz Lieldienām vairāk pieturas katoļticīgie, taču arī mēs šogad vēlētos ievērot gavēņa noteikumus.
Kādā poļu filmā redzējām, ka gavēņa laika beigās katoļi galdā liek tikai ar mizu vārītus kartupeļus. Varbūt varat publicēt, kādi ir gavēņa ēdieni, kas šajā laikā jāievēro?”
Sirds “netīrumi”
Gavēnis nav “Svara vērotāju” kursi, tā savu nostāju kādā publikācijā izdevumā “Svētdienas Rīts” paudis mācītājs Krists Kalniņš. Tā ir apzināta atsacīšanās no dažādām cilvēkam svarīgām un ne tik svarīgām izpriecām un baudām, lai vairāk laika veltītu garam, dvēselei, Dievam. To nevar saprast vienkāršoti kā, piemēram, atteikšanos no ēdiena. Tā teicis arī Jēzus, runājot līdzībās uz cilvēkiem, kuri šķīstīšanos saprata ar roku, kāju pārmērīgu mazgāšanu, kamēr sirdis palika pilnas ar “netīrumiem” – dusmām, naidu, greizsirdību, skaudību un citām ļaunuma izpausmēm.
Krists Kalniņš raksta: “Gavēnis ir veids vai, varētu arī teikt, treniņš, ar kura palīdzību cilvēks gūst iemaņas, pirmkārt, atturēties no pārmērīgas savas miesas vēlmju un iegribu apmierināšanas. Otrkārt, tas ir veids, kā “iegrožot” un valdīt pār kaislībām, kuras grib būt miesas īstās valdnieces. (..) Treškārt un galvenokārt, gavēņa pamatmērķis ir palīdzēt cilvēkam attīstīt un pilnveidot sevī tās dvēseles kvalitātes, kuras apustulis Pāvils sauc par gara augļiem: mīlestību, prieku, mieru, pacietību, laipnību, labprātību, uzticamību, lēnprātību, atturību.”
Mērenība izpriecās
Gavēņa laiku savā ģimenē no mazotnes ievērojusi Ozolaines katoļu draudzes locekle dāviniete Sandra. Viņu uzaudzinājusi vecmāmiņa, no kuras vienkārši un dabīgi pieņemta ticība Dievam. “Svētdienā uz baznīcu neesam gājušas vienīgi ļoti barga sala laikā vai tad, kad ceļi aizputināti,” saka Sandra.
Visu gadu katru piektdienu maltītēs Sandra pieradusi neēst gaļas ēdienus. Pirmajos kristietības gadsimtos gavēnis bija ieviests divas reizes nedēļā – trešdienās un piektdienās. Savukārt Klusajā nedēļā pirms Lieldienām jāievēro ļoti liela mērenība ēšanā, atturība izpriecās. Taču tas nebūt nav apgrūtinoši, piebilst Sandra. Gavēņa laikā vairāk tiek lietoti dārzeņi, saknes, un uzturs ir vienkāršs, bet veselīgs. Taču Sandra gavēni nesaista tikai ar atturību ēšanā. Viņa teic: “Svarīgs ir nodoms – kāpēc es to daru? Ja mērķis ir zaudēt svaru, tad tā ir diēta. Gavēnis ir garīgs process. Tā ir sirds pacelšana pret Dievu lūgšanās. Ja mazāk laika jāveltī ēdiena gatavošanai, vairāk paliek pārdomām.”
Atgriežoties pie jautājuma par gavēņa ēdieniem, ir vērts padomāt par to, ka uzturs ir tikai dzīvības spēku degviela. Ēdam, lai dzīvotu. Šī pēdējā mērķa īstenošanai patiesībā pietiek ar ļoti vienkāršu pārtiku, iztiekot bez našķiem un delikatesēm.
Putraimu putru?
Luterāņu mācītājs, Bauskas iecirkņa prāvests Aivars Siliņš atzīst, ka savā ģimenē īpaši gavēņa laiku neievēro. “Mums aug divi bērni, dēls ir skolnieks, meitiņa vēl maza. Nebūtu pareizi viņiem nedot augošam organismam piemērotu ēdienu tikai tāpēc, ka ir gavēņa laiks. Jau senajā Romā gavēņa normas neattiecināja uz bērniem, slimiem un veciem cilvēkiem. Būtu taču muļķīgi piedāvāt zīdainim ūdeni piena vietā,” tā A. Siliņš.
Gavēnis nav mūsu gastronomiskā pieredze, kad apņemamies, piemēram, 40 dienu neēst karbonādi, kotletes vai gaļas zupu, bet lasi, siļķes vai putraimu putru. Pirmslieldienu atturības laiks ir garīgs piedzīvojums. Mūsu grēcīgo miesu var ietekmēt, piemēram, šajā laikā izlemjot atmest smēķēšanu, atsakoties no alkohola, varbūt arī kafijas, saldumiem. Tā ir atsacīšanās no baudām un ieradumiem, kas padarījuši cilvēkus atkarīgus, uzsver mācītājs Siliņš.
Par tiem, kuri nemīl
“Atbildot uz jaunās ģimenes jautājumu, gribu ieteikt gavēņa laikā ģimenē sākt katru vakaru pirms gulētiešanas lūgt Dievu. Pateicieties par to, kas šajā dienā ir izdevies, lūdziet spēku turpmāk veikt iecerēto, pieminiet tuviniekus, draugus. Lūdziet arī par tiem, kuri jūs nemīl vai ar ko iznākušas domstarpības, lūdziet par mūsu valsti un tās vadītājiem!
Ticiet man, šajā ikvakara lūgšanā piedzīvosit nebijušu vienotību un mīlestību. Neatlieciet to arī tad, ja dienā iznācis sastrīdēties, – lūgšana izlīdzinās pārpratumus. Varbūt gavēņa laikam paejot, jutīsit, ka vēlaties šo ikvakara lūgšanu tradīciju turpināt. Varat sarunāt ar ģimenes draugiem, ka vienmēr noteiktā laikā katrs savās mājās vienosities domās un lūgšanā. Tie būs jūsu dvēseles un gara svētki,” saka Aivars Siliņš.
***
Uzziņai
Gavēņa ēdienkartes ieteikumi:
– nav strikta aizlieguma, tomēr nevajadzētu ēst neko no dzīvnieku valsts produktiem, tas nozīmē atteikties no gaļas, piena, olām, siera, taukiem;
– var lietot zivis, putraimus, dārzeņus, sēnes;
– ievērojot gavēni, sāc veselīgāk ēst.
Katoļu baznīcas informācijas centra skaidrojums
***
Skaidrojums
– Gavēņa laiks ir sagatavošanās Lieldienām. Tas atgādina par laiku, ko Pestītājs pavadīja tuksnesī lūgšanās un gavēnī. No gavēņa pirmās svētdienas līdz Lielajai (Zaļajai) ceturtdienai ir tieši 40 dienu.
– Gavēņa laiku ievada Pelnu diena (trešdiena), kad priesteris kaisa svētītus pelnus virs ticīgo galvas, sakot vārdus, ko Dievs teica pirmajiem cilvēkiem, izraidot tos no paradīzes: “Atceries, cilvēk, ka puteklis esi un par putekli pārvērtīsies.” (1. Mozus 3, 19)
