Perspektīvā Rundāles novada pašvaldību – Rundāles, Svitenes un Viesturu – vadītāji un deputāti maija pirmajā pusē devās pieredzes braucienā uz Daugavpils rajona Ilūkstes novadu.
Perspektīvā Rundāles novada pašvaldību – Rundāles, Svitenes un Viesturu – vadītāji un deputāti maija pirmajā pusē devās pieredzes braucienā uz Daugavpils rajona Ilūkstes novadu.
Tika vērtēts un skatīts, jautāts par guvumiem un kļūdām. To no pieredzes brauciena dalībniekiem vēlējās uzzināt arī “Bauskas Dzīve”.
Mānīgās paralēles
Ārēji, iespējams, starp Ilūkstes novadu un perspektīvo Rundāles novadu varētu vilkt paralēles, bet, iedziļinoties būtībā, daudzas lietas atšķiras. Ilūkstes novadā pēc reformas mainījies ļoti maz. Savukārt Rundāles novadā iecerēts veikt daudz nopietnāku reorganizāciju gan pārvaldes struktūrā, gan pašvaldības darbībā un līdzekļu piesaistes mehānismā.
“Esmu teritoriālās reformas konceptuāls pretinieks. Uzskatu, ka nav vajadzības jaukt to, kas ir. Esam to jau piedzīvojuši, kad tikām apvienoti. Ja saliek kopā trīs nabagus, bagātnieks neiznāk. Ilūkstes novadā pamatos nekas nav mainījies. Šķiet, ka šis novads izveidots, ne īpaši pārdomājot tā darbības tālāko perspektīvu,” sacīja Rundāles pagasta deputāts Aivars Ilgavīžs. Viņš gan uzskata, ka Rundāles novada modelis tomēr ir labāks par daudz diskutēto Bauskas lielnovadu.
Noliedzošu attieksmi pret reformu pauda arī Svitenes pagasta deputāts Modris Villa: “Nevar nomale pašvaldībā kļūt bagātāka no tā, ka apvienojas vairākas vietvaras. To labi varējām vērot arī Ilūkstes novadā. Nekā pozitīva ilūkstiešu pieredzē nesaskatīju.”
Nav centralizācijas
Rundāles pašvaldības izpilddirektore Inta Klīve sacīja, ka šajā pieredzes braucienā precīzi varēja redzēt problēmas, kas neizbēgami veidojas pēc pašvaldību apvienošanas: “Mēs savā novada projektā esam plānojuši visu veikt centralizētāk, bet Ilūkstes pašvaldības tomēr joprojām darbojas katra par sevi. Vienīgais pluss, ko minēja ilūkstieši, ir tas, ka, startējot projektos, var piesaistīt lielākus līdzekļus.”
I. Klīve teica, ka ilūkstieši saglabājuši visus iepriekšējos pakalpojumu pieejas punktus katrā pašvaldībā, neko necentralizējot. Paši ilūkstieši atzīst, ka cilvēkiem tas ir ērtāk.
Pagaidu modelis
Viesturu pagasta padomes priekšsēdētāja Aija Udalova atzina, ka diemžēl neko pozitīvu no redzētās apvienošanas Ilūkstes novadā viņa nav saskatījusi: “Tur viss saglabājies pa vecam. Budžets palicis iepriekšējo gadu līmenī, katra mazā pašvaldība atsevišķi veic iepirkumu procedūras, katra gatavo savus lēmumus un sūta uz centru izskatīt. Kadru aparāts kļuvis vēl lielāks. Reforma cerības nav attaisnojusi.” Viņa uzskata, ka šāda pieredze perspektīvajam Rundāles pagastam diemžēl nav lietderīga.
Svitenes pagasta padomes priekšsēdētāja Genovefa Lapsa teic, ka Ilūkstes novada funkcionālais modelis ir nepārdomāts un šāds saimniekošanas veids var būt tikai pagaidām.
“Pienāks laiks, un tad mēs redzēsim, kādu kļūdu esam izdarījuši,” rezumēja M. Villa.
***
uzziņai
Ilūkstes novadā apvienojies Bebrenes, Šēderes, Pilskalnes pagasts un Ilūkstes pilsēta.
Iedzīvotāju skaits – aptuveni 7 tūkstoši.
Novembrī apritēs divi gadi kopš novada izveides.
