Simtgadīgā mājā un sētā var smelt spēku. To vēl pastiprina apziņa, ka netālu no «Vainagiem» – Ārcē – ir bijušas Ināras Vilciņas senču saknes.Pārsteidzoši, ka ceraukstiete Ināra Vilciņa negaužas par grūtībām, kaut arī svešiniekam redzams, cik daudz darba un laika vajadzīgs, lai piepildītos «šodienas sapņi». Jā, tieši tā saka Ināra, domājot, kā soli pēc soļa «Vainagus» izveidot par īpašu vietu. Trīs vienā grupāDarbodamās lauku sieviešu klubā «Apvārsnis», viņa ir daudz mācījusies, lai veidotu pamatu iecerēm. Latvijas Lauku sieviešu uzņēmējdarbības atbalsta fonda kredīts, ko piešķir Hipotēku banka, izmantots elektropiegādes sakārtošanai, lai varētu izmantot trīsfāžu strāvu. Tūkstoš latu lielais aizdevums jādzēš šī gada septembrī. Ināra gan nedaudz bažījas, kā tas izdosies, taču morālu atbalstu sniedz mikrokredīta grupas dalībnieces. Laura Prāma jau iegādājusies krāsniņu augu žāvēšanai, savas kredītsaistības nokārtojusi. Trešā dalībniece Anna Šiškina nopirkusi datortehniku un arī īsteno savas ieceres.Ceraukstiete bilst, ka dzīvē bijuši ļoti smagi brīži, «esmu rāpojusi un raudājusi». Sevis iekšēja sakārtošana līdzējusi pārvarēt bezcerību. «Tas prasīja ilgu laiku, gadus desmit,» tā Ināra. Līdzās daudzajiem sertifikātiem, kas iegūti dažādos kursos, ir apstiprinājums Bībeles studijām. «Vainagu» saimniece guvusi pārliecību, ka «skaistākais ir tas, ko radījis Visaugstākais». Viņasprāt, ziedā, ozola zīlē, magones pogaļā, arī zāles stiebrā ir daile un jēga. To visu Ināra vēlas atklāt un parādīt arī citiem.Ilgojas justies brīviAr laiku sētu iecerēts pārveidot lauku tūrisma cienītājiem pievilcīgā objektā. Ievads floristikā šeit sāktos ar dabas materiālu vākšanu Ināras dārzā, tuvējā mežā, Mēmeles krastā. Lai katrs jūt saikni ar dabu un gūst harmoniju. Viesojoties pie ceraukstietes, ciemiņi pamanījuši, ka īpaši laba aura ir lapenītē. Šeit arī ir tikšanās, darbošanās un sava veida meditēšanas vieta. «Te jebkurš var justies brīvi, un daudzi pēc tā ilgojas,» tā Ināra. Viņa arī pieļauj, ka varbūt kādreiz «Vainagos» varēs dot pajumti dzīves pabērniem, lai viņus iesaistītu darba terapijā.Tagad Ināra strādā pati, palīdz bērni un lieliskie kaimiņi Kukuti, Šarķi, Stankeviči, Bračkas. Ināra kopj dārzu, audzē ārstniecības augus un ir paguvusi prezentēt «Incīša tējas». Šāds nosaukums no viņas vārda pamazināmās formas. Ceraukstietei pietiek drosmes iziet ārā no savas lauku sētas. Viņa piedalījusies lauku sieviešu organizētajos Ziemassvētku tirdziņos. Idejas smeļas daudz kur, šogad arī starptautiskajā tūrisma gadatirgū «Balttour» Rīgā. Tas viss paver durvis uz «Vainagiem». Vasarā šeit zied daudz puķu, ir papilnam putnu un dzied cikādes, par kurām viesiem esot lielākais pārsteigums. Klausoties Inārā, varēja iztēloties, kā šeit varētu izskatīties nākotnē, kad šķūnis būs pārveidots augu žāvēšanai, kad darbosies floristikas studija, pirtī varēs izkarsēties un nopērties ar aromātiskām slotiņām. «Vainagu» saimniece apzinās, ka būs vajadzīgs laiks, bet viņā ir stipra ticība sapņiem un spēja darboties.Raimonda Ribikauska, lauku sieviešu kluba «Apvārsnis» vadītāja, apbrīno Ināru par uzņēmību un centību. Viņa jau iepriekš zinot, ka ceraukstiete atkal būs kādu kursu dalībniece.
