Ieejam veikalā, paņemam auto, pārtikas produktus vai apģērbu un nesamaksājam. Vai tādu situāciju bieži pieļaujat?
Ieejam veikalā, paņemam auto, pārtikas produktus vai apģērbu un nesamaksājam. Vai tādu situāciju bieži pieļaujat? Taču intelektuālu preci daudzi tīko iegūt bez maksas.
Sabiedriskās domas izpētes centra “SKDS” veiktā aptauja liecina, ka palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri attaisno nelicencētu audioierakstu un datorprogrammu iegādi.
Cer uz godaprātu
Viens no plaši izplatītiem pēdējo gadu pirātisma veidiem ir mūzikas ierakstu lejupielāde (failu pārsūtīšana) mp3 formātā. Par to visvairāk sašutuši arī lielāko ierakstu kompāniju vadītāji.
“Mūzikas bizness patlaban nav tik ienesīgs, lai mēs papildus nodarbotos ar sava intelektuālā īpašuma aizsargāšanu,” pauž ierakstu kompānijas “Upe” direktors Ainars Mielavs. Viņš uzskata, ka valsts nesakārtotā likumdošana ir iemesls nesankcionētai mūzikas lejupielādei, tālākai ierakstu tiražēšanai. Pirms dažām dienām nāca klajā “Upes” jaunākais produkts – Imanta Kalniņa agrīnā daiļrades posma mūzikas izlase “Pirmās dziesmas”. Taču pirms oficiālās diska parādīšanās veikalos ierakstu mp3 formātā jau varēja iegūt no nelegālajiem izplatītājiem. “Pašlaik es varu apelēt pie mūzikas klausītāju godaprāta, kā arī cerēt, ka, paaugstinoties vispārējai labklājībai, iedzīvotāji spēs samaksāt un nopirkt legālus ierakstus,” tā A. Mielavs.
Zviedri cenšas cīnīties
Izdevniecības “Platforma Records” direktors Rimants Liepiņš problēmu skata globālāk, sacīdams: “Džins ir izlaists no pudeles, to vairs atpakaļ nedabūsi.” Mp3 formāta izmantošana un ierakstu lejupielāde ir pasaules mūzikas biznesa problēma. Dažās valstīs jau sākta cīņa ar šo nelikumīgo biznesu. R. Liepiņš stāstīja, ka Zviedrijā cenšas atrast to serveri, no kura notikusi lejupielāde, un tā īpašniekam izraksta rēķinu. Apmēram 90 procentu šādi pieķertu biznesmeņu sodu ir samaksājuši.
R. Liepiņš stipri šaubās, vai Latvijā šādas metodes varētu ieviest: “Ja varas pārstāvji pie mums nespēj izskaust nelegālu kompaktdisku tirdzniecību, tad tikt galā ar tik sarežģītām tehnoloģijām kā mp3 lejupielāde viņiem būs bezgala grūti.”
Jāpiedāvā alternatīva
Mūzikas izdevniecības “Mikrofona ieraksti” direktore Elita Mīlgrāve ir pārliecināta, ka aktīvākiem jābūt izdevējiem. “Ja reiz mp3 formāts ir tik populārs, mums jādod iespēja iegūt ierakstus legāli,” secina E. Mīlgrāve. Ir iecere sadarbībā ar interneta portālu “Apollo” piedāvāt ne tikai noklausīties mūzikas ierakstus mp3 formātā, bet arī tos legāli nopirkt. Varētu maksāt ar banku kartēm, mobilajām īsziņām. Topošajā “Mikrofona ierakstu” mājaslapā būs iespēja legāli lejupielādēt dziesmas.
Protams, ir arī represīvais ceļš, kā cīnīties ar pirātismu, taču valsts joprojām nespēj parādīt, ka var kaut ko izdarīt. Policija, prokuratūra, tiesa – neviena no šīm institūcijām pagaidām labos darbus nevar uzrādīt. Valstī vēl nav notiesāts neviens nelegāls izplatītājs. Vaina jāmeklē arī likumdevējā. Patlaban situācija ir tāda, ka mūzikas izdevējam ir jāpierāda, ka persona tirgo pirātiskus ierakstus, nevis tirgotājam jāapliecina, ka viņa produktam ir legāla izcelsme.
Kad saukt par zagli?
E. Mīlgrāve piekrīt Ainara Mielava apgalvojumam, ka mūzikas industrija Latvijā ir pirātisma novājināta. Valstī noteikts, ka par 8000 ierakstu kopiju pārdošanu mūziķiem pienākas “Zelta disks”, bet par 15000 ierakstiem – “Platīna disks”. Agrāk ik gadu gandrīz desmit izpildītāju saņēma “Zelta disku”, pāris – “Platīna disku”. Pērn “zeltu” ieguva trīs grupas, “platīnu” – neviena. Ja tagad populārākās grupas pārdod 2000 eksemplāru, tas jau ir labi. Taču gadā Latvijā ieved ap desmit miljoniem tukšo CD matricu. Kur tās paliek?
“Jārunā arī par sabiedrības morāli. Ja es uzvilkšu tavu kleitu vai aizbraukšu ar tavu auto, tu taču mani sūdzēsi tiesā. Kāpēc tad tu mierīgi ņem, lejupielādē komponista, teksta autora, mūziķa radītu produktu, bet par to negribi maksāt? Vai man nav tiesību tevi saukt par zagli?” vaicā Elita Mīlgrāve.
***
Uzziņai
– 41,8 procenti iedzīvotāju attaisno “pirātisku” audioierakstu un datorprogrammu pirkšanu. Tas ir augstākais rādītājs pēdējos gados;
– vīrieši biežāk nekā sievietes atbalsta šādu ierakstu un datorprogrammu lietošanu – attiecīgi 46,8 un 37,4 procenti;
– vecumā no 18 līdz 24 gadiem nelicencētu audioierakstu un datorprogrammu iegādi atbalsta 63 procenti respondentu;
– par 55 gadiem vecāku personu vidū pozitīvi šādu rīcību vērtē tikai piektā daļa aptaujāto.
Sabiedriskās domas izpētes centra “SKDS” veiktā aptauja šī gada augustā
