Lasot un klausoties atmiņu stāstus par barikādēm gan šogad, gan iepriekšējos gados, man šķiet, ka netiek pieminēts kāds svarīgs fakts, tāpēc par to rakstu.
Barikāžu nozīmīgumu Latvijas, Baltijas un pasaules mērogā apcerējuši vērā ņemami pasaules politiķi un politologi. Taču liekas, ka pie mums valdošais «labais tonis» traucē būt līdz galam patiesiem un objektīviem. Zemkopības ministrijas rīkotajā pasākumā, kas veltīts barikāžu atcerei, toreizējais lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģeris uzslavēja Bauskas rajona lauksaimnieku aktīvo līdzdalību, uzsverot ministrijas koordinējošo lomu barikāžu organizēšanā, pieminot vien, ka tas darīts «caur saimniecisko vertikāli». Bet tajā laikā tā bija: ministrija – rajona lauksaimniecības departaments – kolhoza priekšsēdētājs, sovhoza direktors, jo kur gan citur tolaik bija tehnikas un cilvēku resursi laukos un kurš gan cits, ja ne saimniecības vadītājs, varēja organizēt un dot uzdevumus kolhozā vai sovhozā strādājošajiem?!
Lauksaimniecības departamentam tolaik bija jaudīgs dispečerdienests, kam bija iespējas, apejot publiskos tīklus, operatīvi sazināties ar jebkuru saimniecību, tās vadītāju vai vienlaikus ar visām un visiem. To izmantoja arī 1991. gada augusta puča laikā. Rosinot cilvēku un tehnikas nosūtīšanu uz Rīgu, atsaucība no saimniecību vadītājiem bija liela, kaut arī saimnieciskā darbība bija jāturpina – lopi jāapkopj, tehnika jāremontē. No vairāk nekā 20 saimniecībām tikai divi to vadītāji atteicās organizēt tehnikas un cilvēku nosūtīšanu uz barikādēm. Lai viņiem vieglas smiltis!
Lauksaimniecības departaments saskaņoja ar saimniecībām un koordinēja vienmērīgu tehnikas nosūtīšanu, autobusu norīkošanu cilvēku aizvešanai, nomaiņai un apgādei, taču izšķirošā bija saimniecības vadītāja nostāja, par ko šajās atmiņu dienās nerunā un neatceras. Tā vien šķiet, ka reiz Dainim Īvānam, nosaucot viņus par sarkanajiem baroniem, mūsu «labais tonis», lai neteiktu cenzūra, liedz joprojām viņus un viņu nopelnus pieminēt. Gribu atgādināt, ka kontrrevolūcijas uzvaras gadījumā barikāžu dalībniekus identificēt un sodīt nebūtu viegli, taču organizatorus represēt – nekādu problēmu.
