Šķiet, mūsu dzīvē nav nekā grūtāka par izvēli. Kaut vai banālā iepirkšanās precēm pārbāztos lielveikalos vien jau ir ikdienas pārbaudījums lēmuma pieņemšanā. Un tagad vēl priekšā Saeimas veidošana 6. oktobrī. Jāizvēlas viens no sešpadsmit politiskajiem spēkiem, turklāt situācijā, kad pasaule un arī Latvija kļuvusi neprognozējamāka un nestabilāka. Tas viss raisa papildu stresu. Ko darīt? Norobežoties? Par politiku neinteresēties? Naivi, jo politika sen jau interesējas par ikkatru no mums.
Priekšvēlēšanu laikā iedzīvotājiem tiek piedāvāta informācija, dažādi reitingi, lai palīdzētu izvēlēties vai arī… lai ietekmētu. Socioloģisko aptauju rezultāti un to gaitā veidotie partiju reitingi nav tikai vienkārši stabiņi un procenti. Tāpēc jāpainteresējas, kura firma, ar kādu pieredzi un reputāciju, ar kādām metodēm veikusi aptauju; kas ir aptaujātie un cik daudz viņu bijis, kāds ģeogrāfiskais pārklājums utt.
Uzticamu un pēc profesionālas metodoloģijas augustā veiktu pētījumu rezultāti liecina, ka tieši latvieši vismazāk zina, par ko balsos 13. Saeimas vēlēšanās. Toties «Saskaņas» elektorāts ir visnoturīgākais, un viņu gatavība piedalīties vēlēšanās ir vislielākā. Ja parlamenta vēlēšanas notiktu tikai laukos, Zaļo un Zemnieku savienība un «Saskaņa» gūtu visvairāk balsu, aiz viņiem ierindotos partija «KPV LV» un Nacionālā apvienība. Ja Saeimu vēlētu tikai skolēni un studenti, parlamentu veidotu «Saskaņa» un «KPV LV». Tādas ir mūsu elektorāta izvēles, kuras, protams, vēlēšanu dienā mainīsies. Atnāks cilvēki Bauskā uz iecirkni un noteiktajā listē neatradīs Tatjanas Ždanokas vārdu, vai citā sarakstā kāds cits neatradīs Artusa Kaimiņa vārdu, ko nu?! Nebalsos nemaz. Jo iepriekš nebūs lasījuši, ka Ždanokai vispār liegts balotēties, savukārt Kaimiņš kandidē citā vēlēšanu apgabalā, ne Zemgalē. Lai veiktu smago izvēli, pirmkārt, kaut kas jāzina, otrkārt, nevar gribēt visu uzreiz, par kaut ko vienu jāizšķiras.
