Lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka jāatbalsta uzņēmēji – mācības un jaunu darba vietu radīšana –, nevis jāveido kārtējie pabalsti, kas degradē sabiedrību.Labklājības ministrijas (LM) priekšlikums pārcelšanās jeb mobilitātes pabalsta ieviešanai ir, maigi izsakoties, nepārdomāts. It kā piedāvā risinājumu, taču tam nav reāla pamata. Jau nerimstoši lauku reģionu uzņēmēji uzsver, ka trūkst kvalificēta darbaspēka, bet ilgstošie bezdarbnieki nebūs konkurētspējīgi darba ņēmēji ar vai bez mobilitātes pabalsta. Latvijas iedzīvotāji, kas spējuši uzņemties atbildību par savu dzīvi, apgūst papildu iemaņas, meklē un atrod darbu, braukājot pat 60 – 100 kilometru uz darbu un atpakaļ, daudzi ikdienā strādā pilsētā un nedēļas nogalēs dodas pie ģimenēm laukos. Ar ko tieši šie uzņēmīgākie ir sliktāki vai valstij mazāk nozīmīgi? Viņiem neviens nepiedāvā kompensēt, piemēram, transporta izdevumus vai pilsētā īrētās dzīvesvietas izmaksas.Tā vietā, lai iedotu cilvēkiem makšķeri, tiek piedāvāta zivs. Izskan argumentācija, ka ekonomiski neatmaksājas ieguldīt infrastruktūrā, nodrošinot ceļu kvalitāti reģionos, kuros strauji sarūk iedzīvotāju skaits, bet vai kāds ir parēķinājis, cik jau ir ieguldīts ciematu ūdenssaimniecību projektos, kultūras namu, skolu renovācijā un citur? Ja nav cilvēku, šīs investīcijas ir izmestas vējā. Acīmredzot Latvija ir tik bagāta, lai to atļautos.Zemnieku saeima ir pārliecināta, ka finansējums ir jānovirza nevis pabalstos bezdarbniekiem, bet gan uzņēmējiem jaunu darba vietu radīšanai, sedzot vai samazinot daļu no milzīgās darbaspēka nodokļu nastas un realizējot konkurētspējīgas mācības. Ilgstošu bezdarbnieku neviens darbā nevēlēsies ņemt, ja vien viņš nebūs apguvis darba tirgum nepieciešamas iemaņas. «Labi, protams, ka politiķi ir saskatījuši, ka Latvija nebeidzas ārpus Rīgas un nav mums viena maza problēmiņa «Latgale», arī citviet Latvijā ir problēmas ar nodarbinātību un infrastruktūru. Tomēr šķiet, ka politiskā elite sagatavo augsni tam, lai nākamajā periodā vēl mazāk no Kohēzijas naudas ieguldītu ārpus pilsētām. Mēs, lauksaimnieki, gribētu redzēt, ka nākamajā plānošanas periodā reģionos plānveidīgi, apvienojot valsts un ES finanšu in-strumentus, problēmas tiktu risinātas. Mums ir labi piemēri, mēs redzam, ka ir arī attāli reģioni, mazpilsētas un ciemati, kuros, mērķtiecīgi un apdomīgi investējot, viss notiek. Mēs uzskatām, ka attīstība reģionos ir iespējama, ja kopīgo attīstību plāno, sadarbojoties visiem iesaistītajiem – valstij, pašvaldībām un uzņēmējiem. Tādēļ ir jādara viss, lai atbalstītu un motivētu aktīvus, darboties gribošus un varošus iedzīvotājus, jo līdzīgie pievelk līdzīgos,» uzsver Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.Zemnieku saeima uzskata, ka šādi paziņojumi kārtējo reizi pastiprina plaisu starp valdības pārstāvjiem un reģionu iedzīvotājiem, iezīmē plaisu un dzīves kvalitātes atšķirības starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem.
