Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidija un Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātnes nodaļas valdes izbraukuma sēde 26. augustā notika Bauskas rajonā.
Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidija un Zinātņu akadēmijas (LZA) Lauksaimniecības un meža zinātnes nodaļas valdes izbraukuma sēde 26. augustā notika Bauskas rajonā.
Zinātnieki bija sanākuši kopā, lai apspriestu saules enerģijas izmantošanas pieredzi un perspektīvas. Sēdes laiks tika atvēlēts praktiskai un teorētiskai daļai. Praktiskā saules kolektoru izmantošana tika iepazīta Īslīces SOS bērnu ciematā un Iecavas internātpamatskolā.
Īslīcei sava pieredze
Īslīces SOS bērnu ciemata saimniecības daļas vadītājs Igors Gaugers stāstīja, ka ciematā viena šāda saules kolektora sistēma, kas sastāv no sešiem 1,7 kvadrātmetru elementiem, ar karsto ūdeni nodrošina divu dzīvojamo māju 14 iemītniekus. Mēnesī tiek patērēts līdz 20 kubikmetriem karstā ūdens. Īslīces SOS bērnu ciematā jau astoņus gadus darbojas astoņas saules kolektoru sistēmas ar kopējo platību ap 100 kvadrātmetriem. I. Gaugers norādīja, ka viena saules kolektora aptuvenās izmaksas ir astoņi tūkstoši latu, kas 20 – 30 gados varētu atmaksāties. Lielākais ieguvums, izmantojot saules kolektorus, ir ietaupītās gāzes izmaksas, ņemot vērā, ka šī dabas resursa cena nemitīgi pieaug. Turklāt saules kolektora ekspluatācijas izdevumi ir minimāli, tos veido cirkulācijas sūkņa patērētā elektroenerģija, kas gadā sastāda aptuveni 200 latu, uzsver I. Gaugers.
Zems lietderības koeficients
Iecavas internātpamatskolas galvenais inženieris Vilnis Briģis atklāj, ka skolā jau trešo gadu darbojas 9,2 kvadrātmetrus liels saules kolektors, kas savienots ar koka granulu krāsni. “Kad siltumenerģiju iegūst no saules, granulu dedzināšana tiek samazināta. Savukārt saules intensitātei samazinoties, kas raksturīgs ziemas periodam, vairāk tiek patērētas koka granulas,” stāsta V. Briģis. Viņš zinātniekiem norādīja, ka šādai iekārtai skolās nav atdeves, jo tad, kad aktīvi var izmantot saules enerģiju, ir skolēnu brīvlaiks, tāpēc lietderības koeficients šim saules staru absorbētājam ir ļoti zems. Šādā gadījumā vienīgā izeja – sākt domāt par enerģijas uzkrāšanas iespēju. Pašlaik ar šo pasākumu var vienīgi popularizēt jauniešiem videi draudzīgas enerģijas izmantošanas iespējas.
Saules baterijas dārgākas
Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Imants Ziemelis norāda, ka bieži saules kolektorus mēdz jaukt ar saules baterijām, taču to vienīgā līdzība ir enerģijas avots – saule. “Saules kolektors sastāv no sistēmas, kurā cirkulē ūdens vai antifrīzs, lai iekārtu varētu darbināt arī ziemā, siltumizolējošā slāņa, starus absorbējoša slāņa un caurspīdīga apvalka. Savukārt saules baterijas ir veidotas no īpašiem audzētiem kristāliem. Vienas baterijas kvadrātmetra aptuvenās izmaksas ir 300 latu. Turpretī kolektors izmaksā 120 latu,” stāsta I. Ziemelis. LZA Fizikālās enerģētikas institūta enerģijas resursu laboratorijas vadītājs Pēteris Šipkovs uzskata, ka saules enerģija, tāpat kā citi atjaunojamie resursi, Latvijā pagaidām netiek plaši izmantota. Saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu Latvijai ir jāpanāk, lai atjaunojamā enerģija 2010. gadā nosegtu vismaz 12% no kopējā enerģijas patēriņa.
Saules kolektori pagaidām nav tas enerģijas ieguves avots, ko cilvēki izvēlētos kā lētu un dabisku siltuma ieguves veidu, jo to ierīkošana ir vismaz 2,5 – 3 reizes dārgāka par gāzes vai elektrības apkuri, norāda akadēmiķis Pēteris Siliņš. Taču pēdējā laikā saules enerģijas ieguvei tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Tas skaidrojams ar strauju cenu celšanos fosilajam kurināmajam. Pēc P. Siliņa domām, arī vienkāršs zemnieks, kuram ir inženierzināšanas, pats savām vajadzībām var uzmeistarot kolektoru un ietaupīt resursus, piemēram, ūdens sildīšanai.
***
Uzziņai
– Saule gadā uz Zemi raida aptuveni 200000000 miljardus kilovatstundu, kas vairāk nekā 10 tūkstoš reižu pārsniedz pasaules pieprasījumu pēc enerģijas.
– Latvijā ir aptuveni 1800 saulainu stundu gadā.
– Pasaules enerģijas resursu patēriņš tuvākajos 20 gados pieaugs par 60%.
– Tiek lēsts, ka naftas pietiks vēl 25 – 50 gadiem, dabasgāzes – 90 gadiem, bet akmeņogļu – 500 gadiem.
– Pašlaik Latvijā ir ap 300 m² solāro kolektoru.
– Aptuvenās kolektora izmaksas ir 120 Ls/m².
