Rundāles pagastam raksturīga tāda nekustamo īpašumu dažādība kā nevienai citai līdzīgai teritorijai. Kopējā platība – 9143 hektāri, pagasts ir septītais lielākais rajonā.
Rundāles pagastam raksturīga tāda nekustamo īpašumu dažādība kā nevienai citai līdzīgai teritorijai. Kopējā platība – 9143 hektāri, pagasts ir septītais lielākais rajonā.
Pašvaldībai izdevies sistematizēt svarīgākos virzienus un pamazām sakārtot lietas, lai atbilstoši lietojumam zeme un ēkas būtu izmantojamas saskaņā ar likumdošanu.
Sakārto dokumentus
Latvijas valsts īpašums – Rundāles pils muzejs un tā parka 70 hektāru lielā teritorija – pašvaldībai nerada bažas. Daudz raižu ir par citām ēkām un būvēm.
Pagastā ir plaša daudzdzīvokļu māju apbūve, kas paju sabiedrības privatizācijas procesā it kā palika bez saimnieka. Pašvaldības vadītājs Aivars Okmanis skaidro: “Bija saprotams, ka bez palīdzības iedzīvotājiem neizdosies uzturēt kārtību. Tādējādi Rundāles pagastā daļu šo māju pārņēma pašvaldība. Struktūrvienība “Komunālais dienests” nodrošina ēku apsaimniekošanu, cena ir 7,5 santīmi par dzīvojamās platības kvadrātmetru.”
Pašvaldības izpilddirektore Inta Klīve precizē: “30 mājas ir ierakstītas Zemesgrāmatā. Pašvaldība finansējusi zemes mērīšanu šīm ēkām, lielai daļai ir samaksāts arī par kopīgo lielo mājas inventarizāciju. Šos darbus veicām par privatizācijas naudu. Pilnībā ir privatizēta 21 māja ar 337 dzīvokļiem, kas ierakstīti Zemesgrāmatā, 124 dzīvokļi nav privatizēti.” Pašvaldība norāda, ka šajā procesā jābūt arī iedzīvotāju interesei, jo bez tās nekādi nevar sakārtot lietas.
A. Okmanis uzsver, ka zemes reformas sākumposmā svarīgi bija vienoties ar bijušajiem īpašniekiem, lai viņi piekristu zemes ierādīšanai citviet un tādējādi nesarežģītos pašreizējo iedzīvotāju īpašumu lietu sakārtošana. Ar retiem izņēmumiem tas veiksmīgi izdevās, jo tikai divas personas, uz kuru zemes ir apbūve, nepiekrita īpašuma pārvietošanai citur.
Cenšas saglābt vēsturisko
Vēsturiskie objekti Rundāles pagastam piešķir atpazīstamību, taču Bornsmindes un Kaucmindes seno ēku sakārtošana nav veikusies, kā cerēts. A. Okmanis uzskata: “Ir objektīvi priekšnoteikumi, lai Bornsmindes pils atdzimtu. Patlaban divi tās īpašnieki nespēj vienoties par risinājumu, lai ēka piederētu vienam.”
SIA “Intelco” pamazām izvērš darbus Kaucmindē. Šeit arhitektūras grupa nupat ir pabeigusi objekta izpētes darbus. Šajā gadā jau ir paredzēts atklāt vairākas telpas, kas tiek pārveidotas par viesnīcu. Nākamais darbu posms iecerēts pils centrālajā daļā, kas ir sarežģītāk veicams uzdevums. Šeit ir jāmaina pārsedzes. “Intelko” paredz atjaunot arī kolonnas.
Pirmā saimniecība rajonā
Lielāko daļu – 6830 hektāru – pagastā aizņem lauksaimniecībā izmantojama zeme, kas ir 75 procenti no kopējās platības. Rundālieši lepojas ar vairākām zemnieku saimniecībām. Pagasta padomes izpilddirektore Inta Klīve norāda, ka Latvijas Trešās atmodas laikā Bauskas rajonā pirmā zemnieku saimniecība “Vīstiķi” ir reģistrēta Rundāles pagastā. Tās īpašnieks Aivars Mucenieks ar ģimeni turpina pilnveidot cūkkopības nozari un sakārtot vidi.
Auglīgā zeme ir veicinājusi lauksaimniecības attīstību, un vairākas saimniecības izmanto prāvas platības, strādājot tajās, lieto jaunas tehnoloģijas. Pazīstamākās un veiksmīgākās zemnieku saimniecības ir “Akmentiņi”, “Druvas”, “Krustlauki”, “Lielupe”, “Lielupnieki”, “Līdakas”, “Mēnestiņi”, “Robežnieki”, “Ziedoņi-2”.
Rundāles pagasta nekustamo īpašumu dažādību papildinājis vēl viens jaunums – diezgan plašas teritorijas jeb vairāk nekā 30 īpašumu atrodas Bauskas dabas parka teritorijā. Pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis šajā situācijā ir iedziļinājies un var daudz runāt: “Strīdējāmies ar Vides ministriju par dabas parka robežu. Sākotnēji no Lielupes krasta tā bija noteikta līdz šosejai Bauska–Eleja, dažviet pat tai pāri. Tomēr izdevās vienoties, ka robeža virzās pa kraujas malu, kas iezīmē Lielupes veco gultni. Upes kreisajā krastā dabas parks sākas pie Bauskas un beidzas aiz Mežotnes pilskalna.
Šajā teritorijā aizsargājamie objekti saskaņā ar ekspertu atzinumu ir divi kaļķiežu atsegumi – pie Bauskas pils un Ziedoņiem –, kas ir vienīgie tādi Latvijā. Pieskaitot Jumpravmuižu, praktiski tie ir trīs mikroliegumi, kas atrodas ļoti tuvu cits citam ainaviski izteiksmīgā vidē.”
Paredz ierobežojumus
Pašvaldībā skaidroja, ka pirms pusotra gada tika apstiprināts Rundāles pagasta teritoriālplānojums. To radot, vēl nebija informācijas par dabas parka izveidi, tagad tas jāievērtē saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Jātērē laiks un resursi, attiecīgi pārstrādājot plānojumu.
A. Okmanis norāda: “Dabas parka projekts tapa sasteigti, pašlaik tas ir apstiprināts Latvijas institūcijās. Dokumentācija ir aizvesta uz Briseli, lai saņemtu ES akceptu. Paredzams, tas notiks līdz šī gada rudenim. Tādējādi rundāliešiem varētu būt pilnīga skaidrība par to, ko viņi drīkst un nedrīkst darīt dabas parka teritorijā. Pieļaujams, ka ierobežojumi būs stingri, īpaši intensīvajai lauksaimniecībai, kāda līdz šim ir attīstījusies abos Lielupes krastos, Rundāles un Mežotnes pagastā.”
Arī pašlaik saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par dabas parkiem jāievēro virkne nosacījumu. Jelgavas reģionālās vides pārvaldes atļauja, piemēram, jāsaņem, lai rīkotu pasākumus, kuros piedalās vairāk par 50 cilvēkiem. Nedrīkst sadalīt zemes gabalus, mazākus par desmit hektāriem.
Mezgla punkti un problēmas
Pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, lūkojoties nākotnē, ir nobažījies par laukiem ierasto ainavu: “Pašlaik lauksaimniecības zeme koncentrējas nedaudziem zemniekiem, kuri modernizē saimniekošanu un attīstās. Tajā iekļaujas arī veselas viensētas ar mājām. Manuprāt, būtu vajadzīga kāda programma, lai saglabātos arī šī lauku ainavas sastāvdaļa.”
Pašvaldība problēmas vēl saskata valsts īpašumā, proti, zemē, kas tagad pieder Izglītības un zinātnes ministrijai jeb atrodas Saulaines profesionālās vidusskolas valdījumā. A. Okmanis akcentē: “Tās ir prāvas platības – 179 hektāri lauksaimniecībā izmantojamas zemes un 95 hektāri meža. Zināms, ka mācību iestāde šo zemi neizmantos. Izglītības un zinātnes ministrija, piemēram, kavējas ar Staģēnu fermas iznomāšanu. Pretendents divus gadus gaida, lai tur sāktu darboties. Manuprāt, zeme jādod tiem, kas to spēj izmantot, attīstīt un uzlabot.”
***
Viedokļi
– Skolotāja, dzīvo četrstāvu mājā Saulainē: “Manuprāt, dzīvokļu privatizācijas process mūsu ciematā bija veiksmīgs un izdevīgs saulainiešiem. Jūtam, ka par kārtību tiek gādāts, nav noteikta augsta samaksa. Mūsu ēkā ir izkrāsotas kāpņu telpas, ieliktas dzelzs durvis. Taču reizēm iedzīvotāji to nenovērtē.”
– Pilsrundāles ciemata iedzīvotāja, 18 gadu ir dzīvoklis trīsstāvu mājā: “Mūsu ēkai tek jumts, saremontēta ir tā daļa, kuras iedzīvotāji kooperējoties savāca līdzekļus. Viena cita kāpņu telpa izskatās briesmīga. Mājas iemītnieki nav vienojušies un noslēguši līgumu ar pašvaldību par apsaimniekošanu. Man gan šķiet, ka ciemata teritorija kopumā varētu būt labāk sakopta.
