Domāju, ka nekļūdīšos, ja teikšu – vēlētāji grib redzēt gudrus, zinošus, labi sagatavotus deputātu kandidātus, kam ir idejas un vēlme uzlabot cilvēku dzīvi novadā. Diemžēl tās ir cerības, bet realitāte ir visai skaudra.
Šī gada vēlēšanas ir radījušas vairākas pārdomas par to, ko gaidām un ko dabūsim. Vispirms jau partiju programmas – kad vaicāju deputātu kandidātiem, kāpēc tur tik daudz «ūdens», nekādu konkrētu solījumu un ideju, man atbild: «Programmas tāpat neviens nelasa!» Neesot, kam censties. Tad runāju ar cilvēkiem, un viņi saka: «Nav šogad, par ko vēlēt. Palasīju programmas – pilnīgi tukšas!» Rodas izjūta, kāds šeit nav īsti gudrs. Varbūt te slēpjas atbilde, kāpēc mūsu novados tik maza vēlētāju aktivitāte.
Kad kandidāti tiekas ar vēlētājiem, rodas izjūta, ka uz vēlēšanām ideju jomā iet kā tukša, balta lapa. Lai ko prasītu un uz kādām reformām aicinātu, topošie deputāti saka: «Visu izvērtēsim, apdomāsim, atradīsim labāko risinājumu!» Iznāk, ka nav pat mēģinājuši padomāt, kāda būs novada nākotne, kādas reformas jāveic. Nav paveikts mājas darbs pirms vēlēšanām – visu izvērtēs un apdomās nākotnē, kad būs siltajā krēslā. Kā lai tic tiem, kas pirms vēlēšanām neko nav padomājuši?
Man kā «Bauskas Dzīves» žurnālistam partiju kandidātu «atrādīšanās» lielākoties bija diezgan neinteresanta. Visus «panākumus» zinu jau no galvas, par tiem ir rakstīts. Zinu, kāpēc brīžiem nepiemin citus būvdarbus, ko varētu likt «panākumu» skaitā, jo ar tiem saistītie notikumi noteikti nav palikuši cilvēkiem labā atmiņā. Tāpat droši vien jūtas laikraksta lasītāji. Skumji, bet partijām šogad nav daudz jauna, ko pateikt. Tāpēc pārmetumi par vēlētāju mazo atsaucību, pieļauju, ir pašu deputātu kandidātu paveiktais – nav prasmju veidot tādu piedāvājumu iedzīvotājiem, kas vēlētājiem būtu interesants.
