Bauskā izvietotie dažādu krāsu atkritumu savākšanas konteineri man atgādināja pirms sešiem gadiem Stokholmā redzēto. Tad pirmo reizi biju šajā pilsētā un ievēroju arī ļoti spilgtos toņos labi redzamās sadzīves atkritumiem paredzētās tvertnes.
Bauskā izvietotie dažādu krāsu atkritumu savākšanas konteineri man atgādināja pirms sešiem gadiem Stokholmā redzēto. Tad pirmo reizi biju šajā pilsētā un ievēroju arī ļoti spilgtos toņos labi redzamās sadzīves atkritumiem paredzētās tvertnes. Tās vizuāli iekļāvās galvaspilsētas ainavā, kura priecēja ar rudenīgi krāšņu koku lapotni, sakoptām ielām, klinšu atspulgu ūdeņos, kuru Stokholmā ir gana. Lai kādas diskusijas šogad virmojušas par atkritumu savākšanu mūsu mazpilsētā, man tomēr ir patīkami apzināties, ka Bauska teorētiski un praktiski neieaugs plastmasas izstrādājumu kaudzēs un, cerams, mazāk būs stikla lausku mūsu upju krastmalās. Domāju, baušķenieki sapratīs un novērtēs viņiem sagādāto iespēju saprātīgi tikt vaļā no nevajadzīgā. Atļaujos būt cerīgāka par pilsētas amatpersonām, kuras spriež, ka būs vajadzīgi pieci gadi, lai jauno, tikko sākto metodi ļaudis pilnībā pieņemtu. Optimismu manī vieš Zaļā punkta kluba rīkotā talka, kurā piedalījās daudz skolēnu, kam arī rūp kārtība un sakoptība savā pilsētā.
Vēl kāds salīdzinājums, šoreiz ar daudzu sapņu vietu – Parīzi. Negribējās ticēt, kad šoferīši mūs brīdināja par grūtībām atrast tualeti Francijas galvaspilsētā. Ieteikums bija tāds – mēģiniet šīs iestādes izmantot kafejnīcās un muzejos. Viņi zināja, ko runā. Parīzes ielā, kur atrodas Mulenrūža un dzīve virmo augu diennakti, gan bija vairākas pārvietojamas mazās mājiņas. Diemžēl tās visas stāvēja slēgtas un neizmantojamas. Sākoties tūrisma sezonai, arī Bauskas viesi nokļūs ne visai apskaužamā situācijā kā daudzi ekskursanti Parīzē. Bet… lielpilsētā kafejnīcu un kultūras iestāžu ir neskaitāmi vairāk un tādējādi arī glābiņa neatliekamām vajadzībām.
Turpināšu mūsu rajona centru salīdzināt, paralēles var rast arī ar Berlīni. Pilsētas daļā, kas kādreiz bija Rietumvācijas zonā, ir iekonservēta Otrā pasaules kara laikā sagrauta baznīca. Šī celtne saglabāta kā lieciniece kādam vēstures posmam un kā atgādinājums par postu, ko spēj radīt karš. Bauskas ielās līdzās veciem namiem, kuriem atrasti īsti saimnieki, kā rēgi joprojām stāv ēkas ar izdauzītiem vai aiznaglotiem logiem. Vai tie būtu uzskatāmi par laika zīmi? Bija skumji vērot, kā tika nojaukta veca, neizmantota dzīvojamā māja mazajā Smilšu ieliņā. Bet varbūt tas ir labāk nekā skatīt dažus gauži noplukušus namus Rīgas ielā, īpaši vienu, kas atrodas rokas stiepienā no vecpilsētas centra. Protams, atbalstu ideju par Bauskas Rātsnama atjaunošanu, bet tik mazai teritorijai, kādu aizņem mūsu pilsēta, vajadzētu būt līdzsvaroti sakārtotai. Pretējā gadījumā ir kā parunā par darvas karoti, kas sabojā medus mucu.
