Mūsu tautā populārākā bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga teica, ka esot jābalso par mazāko ļaunumu. Pilnībā pievienojos viņas viedoklim, jo pēc pašreizējā Vēlēšanu likuma nav iespējams balsot par lielāko labumu, proti, izvēlēties ne tikai ideoloģisko virzienu, bet arī vēlamākos deputātu kandidātus no citiem sarakstiem.
Taču arī šajā gadījumā mums, vēlētājiem, ir iespēja izdarīt būtiskas korekcijas «naudas maisu» veidotajos sarakstos.
Receptes, kā to izdarīt, ir dotas Lielajā grāmatā jeb Bībelē, kur ir rakstīts, ka tas, kas sevi paaugstina, taps pazemināts un otrādi, kas sevi pazemina, tas taps paaugstināts. Tas vēlēšanu sakarā nozīmē, ka ar drošu roku ir jāsvītro jums daudzmaz tīkamā saraksta pirmās trīs personas. Savukārt saskaņā ar šai pašā Mūžīgajā grāmatā rakstīto, ka tie pirmie būs pēdējie un pēdējie būs pirmie, droši lieciet plusiņu pēdējam kandidātam, jo tas kā likums ir saraksta godīgākais kandidāts, jo sagādā nepatīkamu konkurenci saraksta «lokomotīvēm»!
Es mēģināšu atrast tādu sarakstu, kura 4000 zīmju programmā būs rakstīts, ka par Saeimas deputātu var būt tikai divus termiņus pēc kārtas, pēc tam vismaz vienas vēlēšanas ir jāizlaiž un jāiet pastrādāt citu darbu, bet, ja tauta ļoti vēlēsies, tad pēc šī «brīvlaika» no darba tautas un valsts labā atkal varēs pretendēt uz patiesa tautas kalpa statusu.
Izcilais mežotnieks Egons Fridrihsons savulaik brīnījās, kāpēc Saeimā ir pozīcija un opozīcija, jo visi taču, dodot deputāta zvērestu, saka, ka kalpošot Latvijas labumam.
Tad nu, vēlētāji, saņemamies un apdomīgi izdarām savu izvēli, lai Latvijā beidzot būtu valdība, par kuru gribētos lūgt Dievu baznīcā!
