Grūtie finansiālie apstākļi un nestabilas attiecības ir noteicošais, kas liek sievietei izšķirties par abortu. To konstatējusi biedrība «Māmiņu klubs», aptaujājot 500 sieviešu vecumā no 18 līdz 35 gadiem.Abortu temats vienmēr izsaucis plašas sabiedrības diskusijas par ētiku, morāli, bērna tiesībām. «Māmiņu klubs» vēlējās noskaidrot, ko par to domā sievietes, kurām ir nācies veikt šādu izvēli.Atbalsta trūkumsPsiholoģiski un finansiāli Latvijā mātei vienai ar bērnu ir ļoti grūti dzīvot, secina «Māmiņu klubs». Nepieciešams atbalsts – no partnera vai vecākiem, citiem tuviniekiem. 23 procenti aptaujāto īpaši uzsvēra finansiālā atbalsta trūkumu, kas mudinājis izšķirties par labu abortam. Piecos procentos gadījumu par abortu licis izšķirties bērna tēvs, četros – sieviete pati nav vēlējusies bērnu, diviem procentiem aptaujāto bērns bijis no nevēlama partnera vai arī jauniete bijusi nepilngadīga.Latvijā nav īpaša atbalsta vientuļajām mātēm. Paliekot vienai ar bērnu, ja nav veiktas sociālās iemaksas, «māmiņalga» ir 50 latu mēnesī bērna pirmajā dzīves gadā. Ja arī mātei ir kāds, kurš var mazo pieskatīt, sākot strādāt, viņa šo pabalstu zaudē. Igaunijā mazākā «māmiņalga» vidēji ir 300 eiro, komentē «Māmiņu klubs».Apkopoti viedokļi, kādai vajadzētu būt atbalsta sistēmai, lai atturētu sievieti izlemt par labu abortam. Pausts, ka sievietei jāsaņem informācija par aborta risku veselībai. Svarīgs ir pārdomu laiks, ginekologa vai psihologa profesionāla konsultācija. Viegli saprotamai jābūt informācijai par to, kāds atbalsts no valsts un pašvaldības pienāktos bērna piedzimšanas gadījumā. Vidēji 70 procenti vecāku atzīst, ka šis atbalsts ir nepietiekams. Būtiska ir partnera loma, jo sieviete nav vienīgā, kas atbildīga par gaidāmo bērnu. Svarīgas ir uzturlīdzekļu piedziņas iespējas. Pieminēta arī nepieciešamība skolās jauniešus izglītot par reproduktīvo veselību.Noklausīties konsultāciju kursu Ar aptaujā gūtajiem secinājumiem biedrības «Māmiņu klubs» vadītāja Sandija Salaka 12. jūnijā iepazīstināja Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisiju. Tās priekšsēdētājs Imants Parādnieks piekrīt, ka valstiskā līmenī jāmaina attieksme pret nedzimuša bērna tiesībām uz dzīvību, kā arī vajadzīga atbalsta sistēma sievietēm.Tas gan neskar finansiālu atbalstu. Sievietēm pirms aborta veikšanas obligāti būtu jāapmeklē valsts atzīts konsultatīvais centrs, kur saņemtu psiholoģisku atbalstu, informāciju par sociālā atbalsta pasākumiem ģimenēm ar bērniem, iespējamiem grūtniecības pārtraukšanas sarežģījumiem un sekām.I.Parādnieks rosina apsvērt iespēju izteikt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 7. pantu jaunā redakcijā, nosakot, ka tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību ir katram bērnam. Vācijas likumdošanā grūtniecības pārtraukšanu definē kā nepieņemamu, tomēr pieļauj abortu izdarīšanu, ja sieviete ir noklausījusies atbilstīgu, valsts atzītu konsultāciju kursu, skaidrojis I. Parādnieks.Aizliegums neveicinās dzimstībuDeputāte Daina Kazāka uzsvēra, ka abortu aizliegums neveicinās dzimstību un palielinās nelegālo abortu skaitu. Deputāte pauda viedokli, ka sievietes tiesības ir svarīgākas par nedzimuša bērna tiesībām un ka grūtniecības pārtraukšanas veikšanas ierobežošana ir cilvēktiesību jautājums.Vairāki apakškomisijas deputāti pauda atbalstu sagatavoto priekšlikumu būtībai un akcentēja, ka nav runa par abortu aizliegumu, bet gan atbalsta programmas radīšanu sievietēm, par kuras trūkumu liecina arī «Māmiņu kluba» aptaujas rezultāti. Tika akcentēta arī vīrieša atbildība situācijā, kad sievietei jāizšķiras dzemdēt vai veikt abortu. Skolēni vairāk jāizglīto par dzīvības un ģimenes vērtībām un atbildību attiecībās. Diskusijas turpināsies. UZZIŅAIAr kādām sekām sievietēm ir nācies saskarties pēc aborta veikšanas:ilgstoša vainas izjūta morālu apsvērumu dēļ – 55%;depresīvs noskaņojums, ilgstošas psihoemocionālas grūtības, neauglība – 19%;bijušas veselības problēmas – 17%;apkārtējo nosodījums – 16%;nav bijušas izteiktas sekas – 19%.Avots: biedrība «Māmiņu klubs».
