Mācību līdzekļi ir izglītības programmas īstenošanā un izglītības satura apguvē izmantojamie, arī elektroniskajā vidē lietojamie priekšmeti un materiāli, teikts Izglītības likumā.
Galvenais mācību līdzeklis ir mācību literatūra jeb mācību grāmatas, tām pielīdzinātās darba burtnīcas un citi izglītības satura apguvei paredzēti izdevumi, kuri tiek izmantoti mācību procesā valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās, valsts pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības standartos noteiktā izglītības satura apguvē. Otrs mācību līdzekļu veids ir metodiskie līdzekļi pedagogiem un papildu literatūra. Tā ir uzziņu literatūra, kartogrāfiskie un nošu izdevumi, daiļliteratūra, arī bērnu literatūra un citi izglītības programmu īstenošanai nepieciešamie periodiskie un neperiodiskie izdevumi. Mācībām izmanto arī uzskates līdzekļus – tie ir attēlizdevumi, tekstuāli izdevumi, vizuāli materiāli, naturālie mācību objekti, maketi un modeļi, kuros ievietota vizuāla vai audio informācija. Mācību procesa un satura apguvei izmanto arī didaktiskās spēles, ar kurām jāizpilda kādi konkrēti uzdevumi.
Elektroniskie izdevumi, kuros iekļauts kāda mācību priekšmeta saturs, ir digitālie mācību līdzekļi. Bieži skolotāji gatavo izdales materiālus, kuros ir vingrinājumi, shēmas, darba lapas, piemēri, paraugi un citi materiāli, kas paredzēti katram izglītojamajam, lai viela būtu saprotama. Mācību procesā izmantojamas arī tehniskās ierīces un iekārtas, arī izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām paredzētās tehniskās ierīces un iekārtas. Par mācību materiāliem uzskata vielas, izejvielas un priekšmetus, ko izmanto izglītības satura apguvei, veicot praktiskus uzdevumus, kā arī iekārtas un aprīkojumu jeb ierīces, rīkus, instrumentus, priekšmetus un piederumus, tai skaitā sporta aprīkojumu, ar ko nodrošina izglītības apguvi, garantējot drošības un higiēnas prasību ievērošanu. Tos nodrošina par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem.
Pēdējā mācību līdzekļu grupa ir individuālie mācību piederumi. Tie ir izglītojamo personiskās lietošanas priekšmeti un materiāli, kuri tiek izmantoti kā mācību līdzekļi un mācību iespēju nodrošināšanai. Tie ir kancelejas piederumi, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi, materiāli, no kuriem skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām. Ja izgatavotā lieta paliek skolā, materiālu iegādājas skola; ja bērna īpašumā – tad materiāls ir individuālais mācību piederums un to pērk vecāki. Šī ir arī tā mācību līdzekļu grupa, kas jāgādā vecākiem. Tātad pildspalvas, zīmuļi, zīmēšanas bloki, krāsainie zīmuļi, otas, šķēres, grāmatu vāki, krītiņi, krāsas, burtnīcas, plastilīns, penālis, aplikāciju papīrs, līmes, mapes, cirkuļi, lineāli, transportieri, dzijas, diegi, sporta tērps un apavi, maiņas apavi, apģērbs ikdienai un citi priekšmeti ir jāgādā bērnu vecākiem vai aizbildņiem. Vēl jārēķinās ar papildu izdevumiem pirmsskolā, iegādājoties zobu birstes un zobu pastas. Vecāki mācību līdzekļus gādā savu materiālo iespēju robežās, tas nozīmē – izvēlas lietas par sev pieejamu cenu. Gādājamās lietas pirmsskolas iestādēs un skolās pa klašu grupām atšķiras.
