Ir vajadzīga liela pacietība, lai izlasītu Lielbritānijā dzīvojoša japāņu rakstnieka romānu.
Ir vajadzīga liela pacietība, lai izlasītu Lielbritānijā dzīvojoša japāņu rakstnieka romānu. Stilistiski tas pārstāv Rietumu literatūras tradīciju, tāpēc meklēt japānisku kolorītu ir veltīgi. Tomēr grāmatā pavīd raksturīgas iezīmes, kas angliski rakstošo autoru atšķir no daudziem citiem viņa laikabiedriem. Tā ir austrumnieku domāšanas veida perfekta pārzināšana.
Romāna darbība notiek multinacionālā vidē – Ķīnas lielpilsētā Šanhajā. Galvenais varonis ir jauns angļu detektīvs, kurš milzīgajā Austrumu impērijā meklē savus pazudušos vecākus. Šis fakts autoram nesniedz pat mazāko ieganstu uzrakstīt aizraujošu bestselleru, kā to noteikti darītu eiropieši un amerikāņi. Tā, šķiet, izpaužas K. Išiguro japāņu mentalitāte. Darbība notiek ļoti gausi, bet sižeta atrisinājums tiek atklāts vien pāris noslēguma lappusēs.
Ja iepriekš nav lasīti japāņu autoru darbi, tad process varētu šķist apgrūtinošs. Un tomēr K. Išiguro romānam piemīt savdabīga pievilcība. Viņa varoņi nevis aktīvi dzīvo, bet drīzāk meditē par dzīvi un tostarp pamanās tikt galā ar svarīgiem ikdienas pienākumiem. Ne velti autors ir ievērots un novērtēts, jo 1989. gadā viņam tika piešķirta Bukera prēmija literatūrā, bet 2000. gadā rakstnieks par darbu “Kad mēs bijām bāreņi” atkārtoti nominēts šai prēmijai.
