Baušķeniece Sandra Liepa nesen atgriezusies no Slovākijas un vēlas turp doties vēlreiz kopā ar ģimeni.
Baušķeniece Sandra Liepa nesen atgriezusies no Slovākijas un vēlas turp doties vēlreiz kopā ar ģimeni.
Kļuvusi vēl mundrāka
Ceļojumā, ko Griķu pamatskola rīkoja 9. klases absolventiem, bija aicināti piedalīties arī Jaunsaules un Mežotnes pamatskolas pedagogi, jo izglītības iestādes ir sadarbības partneres. Uz Slovākiju Sandra devās kopā ar kolēģi Anželiku Orlovu. Braucienā bijis ļoti daudz fizisku aktivitāšu, taču skolotāja esot lieliski atpūtusies un kļuvusi vēl mundrāka.
Sandra ir daudz ceļojusi un uzskata sevi par diezgan izvēlīgu tūristi, taču visiem, kuri gribētu pavadīt vairākas dienas dzidrā kalnu gaisā, viņa iesaka doties uz Slovākiju. Summa, ko pedagoģe iztērējusi, ir samērā pieticīga – 80 latu. Turklāt naudu varot ietaupīt arī uz suvenīru rēķina, jo neesot iespējams atrast nevienu piemiņas lietu, kas būtu šim reģionam raksturīga. Tāpēc dāvaniņas mājniekiem Sandrai nācies pirkt Polijā. Ceļotāja ir sajūsmināta par Krakovā pavadīto laiku, jo pilsētai piemīt īpašs valdzinājums.
Baznīcā degustē vīnu
Ja tūrists grib iegūt interesantu un noderīgu papildinformāciju, ieteicams allaž turēties gida tuvumā, ielāgojusi Sandra. Baušķenieku pavadone bijusi jauna meitene Agnese, kura studē Francijā, bet vasarā Latvijā pelna kabatas naudu, strādājot par gidi.
Slovākijas iepazīšana sākusies ar pilsētiņu Popradu, kas līdz 20. gadsimta sākumam bija necils ciems. Straujš uzplaukums sākās tad, kad nomaļajā vietā uzbūvēts dzelzceļš un alus darītava. Vairākas stundas tūristi pavadījuši Popradas akvaparkā, pēc tam aplūkojuši vēsturisko centru un senas baznīcas.
Sandrai palikusi atmiņā amizanta epizode: “Nolēmām uzkāpt Svētā Egidija baznīcas zvanu tornī. Acīmredzot lai atvieglotu kāpšanu, pusceļā ir iekārtota vīna degustācijas telpa, kur piedāvā vairākas vietējās šķirnes. Neesmu vīna baudītāja, tādēļ atteicos nogaršot. Starp citu, Slovākijā vīns ir lētāks par pudelēs fasētu ūdeni. Gidi jau ceļojuma sākumā iesaka ņemt līdzi rezerves, lai nebūtu jātērē nauda.”
Baušķenieki veselu dienu veltījuši dabas parka “Slovenskij Raj” iepazīšanai Augstajos Tatros. Valstī ir pieci nacionālie parki, kas atrodas stingrā aizsardzībā. Ceļotāji izvēlējušies dabas taku ar šķēršļu joslām 680 metru augstumā. Par pastaigu kalnos dēvētais maršruts prasījis krietnu piepūli. Tūristi šķērsojuši strautus, rāpušies pa vertikālā klintī ierīkotām kāpnītēm un vērojuši brīnišķīgas kalnu ainavas.
Ar “silēm” gar robežu
Par neparastu piedzīvojumu izvērtusies ceļošana ar plostiem pa Slovākijas un Polijas robežupi Dunajecu. “Plosti bija līdzīgi dziļām silēm, kurās var sēdēt četri braucēji. Siles sakabina citu pie citas, un divi plostnieki, airējot ar garām kārtīm, tos stumj uz priekšu. Pa upi nobraucām astoņus kilometrus, tad robežsargiem parādījām pases, lai varētu doties uz skatu laukumu, kas atrodas Sokolovska klints virsotnē. Kāpiens bija smags, jo brīžiem vajadzēja iet pa kailu, gandrīz vertikālu sienu. Pat zāles kumšķīša nebija, kam pieķerties. Toties kalna galā atklājās gleznaina, plaša panorāma. Sajūta, stāvot uz šauras zemes strēles kalna virsotnē, bija neaprakstāma,” atceras Sandra.
Vēl maršrutā iekļauta pazemes ledus ala, kur gaisa temperatūra ir tikai plus pieci grādi. Lai nokļūtu pie alas ieejas, vajadzējis kāpt 91 metru augstā klintī. Aizelsušies un pārguruši visi ceļotāji virsotni tomēr sasnieguši. Sandra secina: “Tatros sapratu, ka esmu pareizi rīkojusies, diendienā rūpējoties par fizisko formu. Netrenētiem cilvēkiem kalnu takas ir pamatīgs pārbaudījums.”
Ceļotāji ir apmierināti ar tūrisma firmas sniegto pakalpojumu kvalitāti. Baušķenieku grupai bijušas komfortablas naktsmītnes kalnu sanatorijā ar divvietīgiem numuriem. Slovākijā skolotāja daudz fotografējusi. Tagad viņas kolekcijā ir arī attēls ar uzrakstu “Sandra”. Ejot pa ielu Popradā, tūriste ieraudzījusi savu vārdu pie kristāla trauku veikala fasādes.
