Latvijas zemnieku savienības (ZZS) delegāti nesen sanāca uz kongresu. Bija jāievēl vadītājs. Kā bija nojaušams, partiju turpinās vadīt Augusts Brigmanis, cilvēks ar lielu politisku pieredzi – gudri izkoptu, atbilstīgi situāciju maiņai. Tās pamati likti jau pagājušā gadsimta okupācijas laika vienīgās komunistu partijas vadošā amatā.
Kongresā iesvētīja Zaļo un zemnieku savienības jauno karogu. Veco, varbūt ilgstoša lietojuma dēļ, nolemts nodot Kārļa Ulmaņa muzejam «Pikšas». Tā nosaukumu gan vajadzēja papildināt ar vārdiem «Valsts prezidenta».
Kongresā teikto runu A. Brigmanis beidza ar manā izpratnē nepiemērotu, pat it kā draudīgu atziņu no Kārļa Ulmaņa teiktā: «Tautai, kuras dvēselē nav iededzināts mirdzums par viņas nākotnes varenību, ir lemts iznīkt un bojā iet.» Tas bija tālajos laikos, kad daudz tika paveikts, lai celtu tautas nacionālo pašapziņu un «iededzinātu mirdzumu» nākotnes skatījumā. Pašreizējā ekonomiskajā un sociālajā situācijā uz Eiropas Savienības fona šķiet nepieklājīgi runāt par «mirdzošu varenības skatienu» nākotnē.
Jau daudzus gadus atjaunotās Latvijas pastāvēšanas laikā neviena partiju valdošā koalīcija vai valdība neko nav darījusi, lai iededzinātu to mirdzumu, par ko teikts citātā. Te es domāju jaunatnes valstisko audzināšanu, tās apšaubāmo vēlmi aizstāvēt valsti militāra iebrukuma gadījumā.
Atšķiru grāmatu «Kārlis Ulmanis – atziņas», ko apkopojusi kādreizējā Bauskas vidusskolas direktore Anta Rudzīte. Vai to izmanto? «Pikšas» pat nav iekļautas skolu jaunatnes ekskursiju maršrutos, vēsta skolotāji.
Grāmatas 69. lappusē atradu mūsdienu situācijai piemērotu citātu, bet A. Brigmanim tas noteikti pie sirds negāja, jo sacītais ir attiecināms uz ilgstošu dažādu partiju koalīciju darbību: «Politika nedrīkst tikt taisīta zināma indivīda, grupas, partijas, šķiras interesēs. Politika jātaisa visas tautas un valsts interesēs.»
Vēl kāda no Kārļa Ulmaņa atziņām, kas aktuāla bija, ir un būs: «Mūsdienu jaunie cilvēki nav sliktāki kā mēs, kad mēs bijām jauni. Katrs laikmets tikai prasa citu izteiksmi un citus paņēmienus. Ja mēs kaut ko ceļam, tad lai tas būtu celts un paliktu ne tikai īsu laiku, bet visai tālākai nākotnei, un nākamās paaudzes arī būtu apmierinātas ar to, un lai jaunatnē ieaug skaidra apziņa, ka tikai pašu valsts ir drošība uzplaukumam gan tautai, gan katram pašam sev.»
