Novembrī uzklausīju divas mūsu lasītāju sūdzības. Abās izskanēja neapmierinātība ar pakalpojumu sniedzēju darbu. Ieklausījos arī dažu «apsūdzēto» viedokļos.
Novembrī uzklausīju divas mūsu lasītāju sūdzības. Abās izskanēja neapmierinātība ar pakalpojumu sniedzēju darbu. Ieklausījos arī dažu “apsūdzēto” viedokļos. Daļa taisnības ir gan vieniem – neapmierinātajiem pakalpojumu saņēmējiem –, gan otriem – ne īpaši labajiem pienākumu pildītājiem. Avīze nav tiesa, kura notikušo izskatīs vissīkākajās niansēs, taču secinājumu var izdarīt. Ja ikviens savus pienākumus veiktu ar daudz lielāku atbildības izjūtu un rūpību, tad negadītos tādas likstas, kādas nācās uzklausīt no lasītājiem.
Kāda Īslīces pagasta iedzīvotāja ir neapmierināta ar skursteņslauķu darbu. Aprīlī mājās iztīrīts dūmvads, taču oktobra beigās ēkā izcēlies ugunsgrēks. Ugunsdzēsēji pēcāk skaidrojuši, ka nelaimes cēlonis bijuši skurstenī degoši sodrēji. Saimniece nesaprot, kā tas var būt, ja dūmvads pirms pusgada tīrīts. Skursteņslauķis savu darbu paveicis pavirši, viņam bez maksas tas jādara vēlreiz.
Bauskas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības darbu vadītājs Ivo Ginters gan skaidro, ka nav tik vienkārši. Galvenā problēma – ilgdedzes krāsniņas (“Jotul”, “Waterfood” un citas). To ekspluatācijā jāievēro daži specifiski nosacījumi, par kuriem, starp citu, šo plītiņu tirgotāji nemaz nesteidz pircējiem klāstīt. Uzstādot šādu krāsniņu, dūmvadā obligāti jāievada papildu metāla vai tērauda odere. Tas nepieciešams, jo no krāsniņu dūmiem skursteņi ļoti ātri aizsērē un tos vispār nav iespējams iztīrīt. Tikai tad izdosies izvairīties no līdzīgiem starpgadījumiem kā Īslīces pagastā. Šādu metāla čaulu var ielikt dūmvadā arī tad, kad plītiņa jau pievienota. Tas radīs neērtības, tomēr sildierīces ekspluatāci ja būs krietni drošāka. Skursteņa oderēšanai saimniekam būtu jāatvēl apmēram 25 lati par metru, tātad kādi 100 līdz 120 lati šim darbam ir jāatlicina.
Vēl noteikumi paredz dūmvadus tīrīt divas reizes – beidzot apkures sezonu pavasarī, un rudenī, pirms kurināšanas sākšanas.
Citu gadījumu izklāstīja kāda baušķeniece. Sieviete ir neapmierināta, kā viņai un paziņām palīdzēts starpgadījumā Bauskas kafejnīcā, kura līdz šim nebija slavena ar nekārtībām un kautiņiem. Kādā piektdienā tur izcēlies incidents. Vainīgo noskaidrošana un sodīšana lai paliek tiesībsargājošo iestāžu ziņā. Tomēr daži minētie fakti liek aizdomāties par to iestāžu darbu, kuru pienākums ir mums sniegt palīdzību, turklāt brīžos, kad cilvēks nokļuvis nelaimē. Policija neierodas tik ātri, kā vajadzētu, mediķi nav pienācīgi uzmanīgi. Sieviete stāsta, ka pēc šuves uzlikšanas Rīgas speciālisti šausminājušies par Bauskas dakteru veikumu, par operācijas norisi, kas tika izdarīta bez narkozes, pat par iespējamo daktera reibumu darba laikā.
Laiks dziedē visas rētas, arī mediķu mazāk rūpīgi nosegtās. Aizmirsīsies pāridarījumi, kuru dēļ ļaudis ar savu sāpi bija ieradušies laikraksta redakcijā. Labi būtu, ja speciālisti, kuriem mums jāsniedz medicīniska palīdzība, jātīra dūmvadi vai droši un ātri jāreaģē uz palīdzības saucieniem, vienmēr padomātu, ka viņu darbs ir ļoti publisks. Ir citāda atbildības mēraukla tam, ko dara ārsts, policists vai, piemēram, kādas citas profesi jas – svarīgas, nozīmīgas, bet ne tik ļoti publiskas un atbildīgas – pārstāvis.
