Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis uzrunā Latvijas Nacionālajā teātrī 1918. gada 18. novembrī teica: «Latvija būs taisnības valsts, kurā nebūs ne apspiesto, ne apspiedēju.»Šie vārdi ir kā solījums. To vajadzētu likt pie sirds mūsu parlamenta deputātiem un valdībai, atzīmējot Latvijas 92. dzimšanas dienu. Lai reiz beidzas nekrietnības pret Latvijas iedzīvotājiem un ir cerība, ka tēvzeme netiks nežēlīgi izlaupīta un izpārdota!Sagaidot valsts jubileju, organizācijas «Daugavas Vanagi Latvijā» Ceraukstes nodaļas vārdā sveicu visus Latvijas patriotus, kuriem 18. novembris ir svēta un svētku diena. Vai to tāpat uztvers un sapratīs jaunā paaudze, lielā mērā atkarīgs no mums, vecākiem un pedagogiem. Pirms ģimenēs vecākā paaudze aiziet viņsaulē, ir jāuzklausa un jāpieraksta viņu atmiņas par laikiem, kas pagājuši, par cerībām, ieguvumiem un zaudējumiem. Katrā ģimenē ir savs stāsts par pirmās Latvijas brīvvalsts laiku, par 1940. gadu, kad mūsu valsti okupēja, par cilvēku izsūtīšanu uz Sibīriju, kas, sākot ar 1941. gadu, turpinājās vēl desmitiem gadu, par karu, kad uz frontes līnijas sastapās brāļi – viens ar varu ierauts krievu, otrs tāpat vācu armijā. Par pēckara gadu postu, latviešu zemniecības iznīcināšanu un sadzīšanu kolhozos. Ikviena mūsu nodzīvotā diena ir dzīvā Latvijas vēsture, ko nedrīk-stam aizmirst. Tā ar godu jāpiemin valsts svētku mēnesī novembrī.Šī piemiņa kā sveces liesma lai 18. novembra vakarā spoži spīd katrā logā un ir dzīva katrā sirdī. Dievs, svētī Latviju!
