Pēc intensīvajām brīvības cīņām 1920. gada 11. augustā tika noslēgts miera līgums, padomju Krievijai oficiāli atzīstot Latvijas neatkarību, tomēr miers bija relatīvs. Boļševiku partijā valdīja idejas par vispasaules revolūciju, tāpēc dažādu kreiso aktīvistu neoficiāla darbība Latvijā
20. gadsimta 20. un 30. gados bija diezgan rosīga.
Politiskā pārvalde
Lielas cerības tika liktas uz pagrīdi, jo komunistiskās partijas darbība Latvijā bija aizliegta. Latvijas komunistu organizācija bija samērā vāja, biedrus bieži arestēja par pretvalstiskām darbībām.
Jaunās Latvijas valsts intereses aizstāvēja Valsts drošības departaments, kas no 1924. gada 9. maija plašākai sabiedrībai kļuva pazīstams kā Politiskā pārvalde. Tā sāka ļoti aktīvu cīņu pret pagrīdes organizācijām, it īpaši Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā, kad zem lupas nokļuva visas aizdomīgās personas un organizācijas, kas saistītas ar komunistu, pērkonkrustiešu pagrīdi un citādu valsts apdraudējumu.
Proklamācijas un sarkani karogi
Aktīva komunistu darbība Bauskā bija vērojama, sākot ar 20. gadsimta 20. gadu otro pusi, kad tika apcietināti pirmie aģitatori. 1928. gada 7. novembrī, komunistu svētkos, pilsētas apkārtnē izplatītas komunistu proklamācijas, izkārti sarkani karogi. 1928. gada novembrī Politiskās pārvaldes Jelgavas apriņķa darbinieki atklāja slepenas komunistu organizācijas darbību Bauskā un apcietināja vairākus dalībniekus. Brīvībā palikušie turpināja izplatīt komunistisku literatūru un izkārt sarkanus karogus ar saukļiem pret Latvijā pastāvošo valsts iekārtu.
Jau kopš 1928. gada sevišķu rosību bija sākušas izrādīt Bauskas komunistu aģentes. Politiskā pārvalde, novērojot vienu otru aizdomīgu vietu, uzgāja pēdas daudzām darbīgām sievietēm. 1929. gada maijā Politiskās pārvaldes darbiniekiem pienāca ziņas, ka Bauskas komunistu organizācijai literatūru piegādājot kāda propagandiste, maza auguma sieviete ar tumšiem matiem un rētu starp degunu un kreiso aci. Propagandiste Bauskā apmeklēja Ernu Daudzvārds, uzturot sakarus starpt pilsētas slepeno komunistu organizāciju un centrālo komiteju Rīgā.
Aiztur partijas aktīvistes
Ar nolūku likvidēt komunistu partijas organizāciju Politiskās pārvaldes Jelgavas apriņķa darbinieki ieradās Bauskā, lai aizturētu aktīvistus. Viņi sāka novērot namu, kurā dzīvoja aizdomās turētā Erna Daudzvārds. 1929. gada 16. novembrī viens no Politiskās pārvaldes aģentiem pamanīja, ka laikā, kad no Rīgas Bauskā pienāca autobuss, kāda maza auguma sieviete iegāja pa novērojamā nama sētas vārtiņiem ar nelielu ceļa somu rokā. Apmēram pēc pusstundas šī sieviete atkal iznāca uz ielas kopā ar otru dāmu, un abas, saķērušās zem rokas, aizgāja, turklāt mazākajai sievietei bija rokā jau ievērotā ceļa soma. Politiskās pārvaldes darbinieki devās abām dāmām pakaļ, panāca tās un aizturēja, aizveda uz Bauskas pilsētas policiju.
Viena no sievietēm bija Bauskas pilsone Erna Daudzvārds, bet otra, mazākā, uzrādīja Latvijas iekšzemes pasi ar Annas Timofejevas vārdu. Tika noskaidrots, ka aizturētā komuniste dzīvo Latvijā ar citas personas pasi. Anna Timofejeva, kurai nebija nekādas līdzības ar apcietināto, pirms kāda laika bija aizbraukusi uz Krieviju. Tika pieļauts, ka apcietinātajai komunistei pasi sagādājusi čeka – Krievijas represīvā iestāde Viskrievijas ārkārtas komisija, īsto Annu Timofejevu vai nu nogalinot, vai ieslogot cietumā.
Politiskā pārvalde vēlāk noskaidroja, ka sieviete nelegāli ieradusies Latvijā Maskavas kominternes – starptautiskas komunistu organizācijas – uzdevumā, lai organizētu nelegālas darbības. Pasi ieguvusi no kādas Latvijas pavalstnieces, uzlīmējusi savu foto, bet vārdu atstājusi agrāko. Izmeklēšanas gaitā atklājās, ka komuniste lielinieku laikā Latvijā ieņēmusi augstu amatu, piedalījusies pilsoņu slepkavošanā un arestēto mocīšanā. Pēc komunistu izdzīšanas aizbraukusi uz Maskavu, kur beigusi propagandas kursus. Sieviete pēc tautības bija latviete, agrāk dzīvojusi Jelgavas apriņķī. Kratīšanā viņas dzīvoklī atrasti kompromitējoši dokumenti, proklamācijas un vietējo komunistu pagrīdes organizāciju sarakste ar Maskavu. Ar šīs sievietes apcietināšanu Politiskā pārvalde nonāca uz pēdām nelegāliem komunistu pulciņiem, kuru darbības vietas iepriekš nebija zināmas.
Tikšanās kurpnieku darbnīcā
Līdz ar pirmorganizāciju, ko neilgu laiku vadīja Erna Daudzvārds, Bauskā ļoti aktīvi darbojās komunistiskās partijas pagrīdes organizācija, kura tika dibināta 1927. gadā. Pagrīdnieku satikšanās vieta bija Rūpniecības ielā, kur tagad atrodas tirgus laukums. Pulcēšanās noritēja nelielā ēkas piebūvītē, kur bijusi viena pagrīdnieka kurpnieku darbnīca. Piebūve nodegusi Otrā pasaules kara gados. Tās izmantošana bija ļoti labi un viltīgi pārdomāta, jo pie kurpnieka pastāvīgi nākuši un gājuši klienti. Turpat aiz sienas dzīvojis pagrīdes organizācijas līderis Jāzeps Leitāns. Revolucionāro literatūru visi slēpuši speciāli izbūvētā lielā krāsnī. Šo paslēptuvi nav spējuši atrast pat Politiskās pārvaldes aģenti un policija kratīšanas laikā.
Organizācijas biedrs Jāzeps Leitāns partijas pagrīdes darbā Bauskā aktīvi piedalījās no 1927. līdz 1929. gadam. Līdz pagrīdes organizācijas izveidošanai Bauskā J. Leitāns sakarus uzturēja ar Zemgales apgabala pagrīdes organizāciju.
Nelegālais nokļūst domē
Jāzeps Leitāns dzīvoja vienkārši, strādāja par akmeņskaldītāju, līdz tika ievēlēts Bauskas pilsētas domē no Neatkarīgo strādnieku, sīkamatnieku un bezzemnieku saraksta Nr. 5. Partijas darbs 1928. gadā bija ļoti aktīvs un nevarēja nepievērst Politiskās pārvaldes uzmanību. Ilgs mūžs tai nebija, jo J. Leitānu par viņa darbībām 1929. gadā apcietināja uz pieciem gadiem, un arī citi aktīvisti bieži nonāca aiz restēm. Iemesli bija dažādi, bet visbiežāk tā bija nelegālās preses un proklamāciju izplatīšana, publiska pretvalstisku uzskatu paušana. Pēc J. Leitāna apcietināšanas 1929. gadā Bauskas revolucionāri noskaņoto strādnieku kustībā iestājās diezgan liels atslābums, taču pavisam tā neiznīka, jo īpaši atsevišķu jauniešu vidū, izvēršot pagrīdē komunistiskās jaunatnes kustību.
Pagājušā gadsimta 20. un 30. gados komunistu organizācijā un jaunatnes kustībā darbojās daudzi biedri, jo īpaši aktīvi kļūstot 1940. gada jūnijā, kad iznāca no pagrīdes vai tika atbrīvoti no cietuma. Tāpēc var teikt, ka pagrīdes organizācija bija pamats un kodols varas maiņai, Padomju savienībai okupējot Latviju. Tās biedri izveidoja Latvijas Komunistiskās partijas Bauskas nodaļu, ieņēma nozīmīgākos amatus un līdzdarbojās sociālistiskajos pārkārtojumos.
