Teātra apmeklējuma kritēriji mēdz būt dažādi. Nereti to nosaka režisora vārds, lugas autors vai izrādes žanrs. Lai arī Dailes teātra izrāde «Liekēdis» nodēvēta par komēdiju, nekāda lielā izsmiešanās nenotiek.
Teātra apmeklējuma kritēriji mēdz būt dažādi. Nereti to nosaka režisora vārds, lugas autors vai izrādes žanrs. Lai arī Dailes teātra izrāde «Liekēdis» nodēvēta par komēdiju, nekāda lielā izsmiešanās nenotiek.
Sapulcināti labākie teātra aktieri
Krievu rakstnieks Ivans Turgeņevs literatūras zinātājiem pazīstams kā brīnišķīgu, nacionālā kolorīta bagātu romānu «Muižnieku ligzda», «Tēvi un dēli» autors. Par viņa lugu «Liekēdis» cildinošas atziņas nav nācies lasīt. Tomēr savdabīgs kvalitātes garants Dailes teātra iestudējumam varētu būt režisora Mihaila Gruzdova vārds. Viņa iestudētās Gogoļa «Precības» savulaik tika atzītas par gada labāko izrādi. Arī aktieru vārdi – Mirdza Martinsone, Ausma Kantāne, Indra Briķe, Jānis Paukštello, Harijs Spanovskis, Artūrs Skrastiņš, Gunārs Placēns, Ģirts Ķesteris – ierindojami Dailes teātra skatuves zvaigžņu sarakstā. Tomēr komēdiju cienītājiem ieteiktu nepārsteigties.
Dzērumā sarunātais izvēršas traģēdijā
Muižniece Olga (Vita Vārpiņa šajā lomā ir bāla un neizteiksmīga) ar jauno vīru Pāvelu (Ģirts Ķesteris kā vienmēr šarmants, lepns, neatvairāms un nedaudz arī bailīgs) pēc dau- dzu gadu prombūtnes atgrie- žas dzimtajā muižā. Viņu pārbraukšanu ar milzu satraukumu gaida kalpotāji un kaimiņi. Pirmā tikšanās nedaudz saspringta, bet ar laiku uztraukums izzūd, un svētku vakariņas beidzas ar kārtīgu piedzeršanos īstā krievu garā. Tās laikā vecais muižnieks Vasilijs (lielisks Jāņa Paukštello tēlojums), reibinošās dziras pārņemts, ļaujas runas plūdiem – komiskiem, pagātni apcerošiem. Šņabis sirmā vīra atmiņā atsauc sen aizmirstus notikumus, jaunības mīlestību, atklādams apkārtējiem šokējošus faktus.
Nākamās dienas rīts nāk ar sāpīgu atskārsmi – ir sarunāts tik daudz lieka, ka Vasilijam steidzami jādodas jo tālāk, jo labāk. Viņa klātbūtne muižā ir nevēlama. Vecajam vīram tas izvēršas par lielu traģēdiju, skatītājiem radot bagātīgu atziņu materiālu. Jaunības mīlestība, gadiem glabāts noslēpums, ļaužu cietsirdība, cinisms un skaistums cilvēku attiecībās – parādības, kas nebūt nav komiskas, bet drīzāk žēlsirdību raisošas.
Komiski kalpu tēli
Izrādē ir vairāki veiksmīgi režisora, kostīmu mākslinieces Večellas Varslavānes, mūzikas režisora Jura Vaivoda veikumi. «Vienkāršie» cilvēki, sulaiņi un kalpotāji, mīļi un smieklīgi, ir ikdienišķu rūpju pārņemti: kā zemāk noliekt muguru kungu priekšā, nepalaist garām iespēju pabučot saimnieka roku un pretī saņemt kādu červoncu. Savukārt pusdienu laikā īpaši jāuzrauga ēdienu galds, kad kungi beigs mieloties, kalpiem vēl paliks branga maltīte.
Mājziņa lomā patīkami pārsteidz Artūrs Skrastiņš, komiska ir Ausma Kantāne, sava tēla iezīmes sulaiņa lomā atradis Ivars Auziņš. Diemžēl talanta bagātības neizdodas atklāt Vitai Vārpiņai, neko jaunu neparāda arī Gunārs Placēns. Bezvārdu lomā Mirdza Martinsone ļoti cenšas ietvert savas varones traģiski skaisto likteni, bet pilnībā šī tēla būtību izprast grūti. Marta Kitajeva skatuves noformējumam nav viegli rast pamatojumu. Dažbrīd skatuves iekārtojums atgādina «Precību» lieliskās dekorācijas.
Izrādes beigās, aplausiem skanot, pārņem vēlme tomēr vēlreiz noskatīties šo Mihaila Gruzdova iestudējumu.
