Šie svētki iezīmē arī pavasara atmodu, jaunu sākumu. Kā tas izpaužas jūsu skatījumā, jūsu dzīvē?Attīrīties un atbrīvoties Iveta Salgrāve, Dzimtmisas pamatskolas pedagoģe, Iecavas luterāņu draudzes dalībniece:Gaidot Lieldienas, cenšos atturēties no skarba vārda, neapdomātas rīcības, sīkiem ķīviņiem. Mācos smaidīt, vairāk laika veltīt sarunām ar meitiņu un savai garīgai pilnveidei.Lieldienas vispirms ir reliģiski svētki, kuros atminam Kristus ciešanu ceļu, nāvi un augšāmcelšanos. Skaudras pretrunas vienā neilgā notikumā. Man svarīgi apmeklēt dievkalpojumu, atrast iekšējo harmoniju. Apzināti neesmu nevienam «ar akmeni metusi», bet reizēm, labu nodomu vadīti, nodarām citiem ko nepatīkamu. Tas jānožēlo, jālūdz piedot, pat ja sāpinātais nav klāt. Kad iekšēji attīrīta, sakārtota un rāma atgriežos ikdienā, turpinu dzīvot nedaudz labāk, skaidrāk, mierīgāk.Lieldienas ir saule, gaisma, siltums. Gaisā vibrē smarža no upes, zemes auglības, plīstošiem pumpuriem. Atbrīvojos no ziemas paguruma un eju meklēt pirmos sniega zvaniņus dārzā. Tie ir tik balti, it kā pelēkuma nemaz nebūtu. Tie iezvana jaunu sākumu. Kamēr nav sniegpulksteņu, es neticu atnākšanai.Pavasaris liek man uzplaukt. Katru gadu es jūtu to priecīgo smeldzi, ko gājputni izkliedz. Caur mani raujas zemes strāvas, nevaldāmi plūst dzīvības sulas, gribas dzīvot tā, ka pirkstgali zemi neskar. Jauni sapņi, ieguvumi un zaudējumi mani gaida. Pavasaris ir mana darba augļu laiks. Tad summējas dotais un ņemtais, pagūtais un nokavētais. Pretrunu periods, kad viss tikai sākas un kaut kas neatgriežami beidzas. Jāmeklē harmonija dabā un sevī Andris Kalniņš, Vecumnieku novada Stelpes pagasta bioloģiskās saimniecības «Ozoli» īpašnieksBūdams bioloģiskais zemnieks, esmu saistīts ar garīgo dimensiju, tā ir svarīga pārtikas ražošanā. Es vēl mācos, caur vietējām un kristīgās pasaules tradīcijām mēģinu atrast kopsakarības, jo tās nav bez pamata radušās. Visa pasaules sistēma ir saistīta, un saskaņa ir līdzsvarota. Jebkura galējība, piemēram, vegānisms, izjauc šo līdzsvaru.Uz laukiem atnācu no pilsētas, tāpēc ļoti izjūtu saskanīgo sistēmas kopumu, harmoniju starp augiem un dzīvniekiem, cilvēku un dabu. Šo harmoniju meklē un pēta vairāki pasaulē zināmi eksperti, manuprāt, Imants Ziedonis savās epifānijās arī nonācis tuvu tās garīgajai būtībai.Esmu pārliecināts, ka Lieldienas ir liels apsolījums mums. Nākas secināt, ka augstākais pasaules konstruktors – Dievs vai kā citādi viņu nosauc – ir viens. Tāpēc mums, visām tautām, ir jāatrod iespēja vienoties mierā, nenospiest citam citu. Galvenais, lai valdītu labestība, tad cilvēki, augi, dzīvnieki un visa daba dzīvos harmonijā.Gādājot prieku citiem Elīna Kūla-Braže, folkloras kopas «Laukam pāri» vadītāja:Manā dzīvē ir svarīga gan Lielās dienas svinēšana, kad diena kļūst garāka par nakti, gan kristīgās Lieldienas. No savas bērnības atceros, cik ļoti mums ar māsu patika olu meklēšana pagalmā un dārzā, ripināšana, šūpošanās. Ciemos brauca radinieki, bija jautri. Katras Lieldienas ir citādākas – citu gadu pļavas ir applūdušas, citu zālīte jau paaugusies, ir bijušas arī baltas, kad laukā vēl sniegs. Taču jebkurā gadījumā Lielās dienas būtība ir prieks par dabas atmodu, saules celšanos augstāk debesīs. Kad biju folkloras kopas «Dandari» dalībniece, vienu gadu latviskās un kristīgās Lieldienas šķīra mēnesis. Tik ilgi arī piedalījāmies dažādos pasākumos, un tas prasīja izturību. Folkloras kopas gādā par svētku noskaņu un prieku citiem, tāpēc svētku īstajā dienā nereti esmu ļoti nogurusi. Šīs Lieldienas nav izņēmums, jo ar folkloras kopu «Laukam pāri» tās iedziedāsim Rundāles novadā, Gailīšu un Ceraukstes pagastā, bet svētdien braukšu uz Rīgu. Svinēsim arī mājās, jo mums aug četri bērni, kuri svētkus ļoti gaida. Krāsojam ne mazāk par 30 olām, agrāk to abi ar vīru darījām pa nakts melnumu, lai bērniem būtu prieks. Nu jau darbojamies visi kopā. Pagājušajā gadā vecākais dēls ar kaimiņu kopā uzslēja šūpoles, izgatavoja olu ripināmo renīti.
