Par ko īsti liecina Lieldienu vēsts, kas ar to jāsaprot?
Dzīvības apsolījuma svētki
Jānis Zviedrāns, monsinjors, Bauskas katoļu draudzes prāvests:
Baznīcas galvenie svētki ir Lieldienas, jo Kristus augšāmcelšanās ir mūžīgās dzīvības apsolījums visiem. Viņš nogāja drausmīgu sāpju ceļu, lai apliecinātu uzvaru pār nāvi un cilvēkiem dotu cerību. Mēs dzīvojam sarežģītā laikmetā. Pasaulē nav miera, drošības sajūtas, tāpēc jo svarīgāk ir nepazaudēt garīgos orientierus. Kari un posts, kas ir pārņēmuši daudzus pasaules reģionus, mūsos iedveš nomāktību un bailes. Daudzi kļūst neiecietīgi, naidīgi noskaņoti, vienaldzīgi. Viņu sirdīs nav miera, bet to var sniegt tikai ticība un paļaušanās uz Kunga žēlastību.
Mūsdienu sabiedrība ir pārāk aizrāvusies ar materiālās pasaules lietām. Bez tām, protams, neviens nevar iztikt, bet cilvēks ir arī garīga būtne. Vecāki baznīcā nokristī bērniņu, un ceļš uz garīgumu beidzas, jo ģimenēs netiek uzturētas kristīgās vērtības. Šajos gaismas svētkos es atkal un atkal aicinu ļaudis pievērsties ticības pamatiem, jo citādi sakārtot dzīvi nav iespējams. Mums ir jāpaceļ savas acis uz krustā sisto un augšāmcēlušos Jēzu Kristu un jāatver sirdis Lieldienu vēstij.
Nemitīga cīņa
Gundars Baltrušaitis, Septītās dienas adventistu Bauskas draudzes vecākais:
Notikumi, kuri risinājušies pirms daudziem gadsimtiem, joprojām ietekmē dzīvi mūsdienās. Lieldienas ir pārdomu laiks. Bieži nemaz neaizdomājamies, cik daudz lietu mums atgādina par Jēzus Kristus dzīvi un nāvi.
Mēs dzīvojam 2015. gadā kopš Kristus dzimšanas, katru gadu mums visiem ir dāvātas četras brīvas dienas, lai varētu apstāties un pārdomāt Lieldienu notikumus. Kāpēc tie ir svarīgi vēl joprojām? Šajā pasaulē joprojām notiek cīņa, kas izpaužas ne tikai kā bruņoti konflikti, bet arī cīņa par katru no mums, par mūsu prātu. Un Glābējs Jēzus ir nācis glābt. Bieži mūs jāglābj no mums pašiem, no mūsu dzīvesveida, domām, rīcības. Bieži citam pāri nodarītais nospiež pašus, grūti sadzīvot ar izdarīta grēka apziņu. Izsūdzot grēkus un uzticoties Jēzum kā mūsu Glābējam, mēs tiekam atbrīvoti no pagātnes nodarījumu sloga. Kristus brīvprātīgi cieta un mira pie krusta, tika augšāmcelts no mirušajiem un pacēlās debesīs. Tā tiek pasludināta Dieva uzvara pār ļaunuma spēkiem, un tiem, kas pieņem šo izpirkumu, nodrošināta galēja uzvara pār grēku un nāvi.
Mūsu draudzē 4. aprīlī notiks Svētā Vakarēdiena dievkalpojums. Tas būs īpašs dievkalpojums, jo pirmo reizi kalpos mūsu jaunā mācītāja Inta Jākobsone. Mūsu iepriekšējais mācītājs Ainis Kaspars tagad kalpos Jelgavas draudzē. Vēlam gudrību, izturību un Svētā Gara vadību abiem viņu kalpošanā draudzēs.
Dievs nenovēršas ne mirkli
Ints Danielsons, anglokatoļu priesteris:
Lieldienas ir kristietības pamatu pamats. Kristus mira par mūsu grēkiem un augšāmcēlās par mūsu glābšanu, kas arī ir tā īstā Lieldienu vēsts. Šajā laikā ikviens var apstāties, apdomāt un izvērtēt savu ceļa gājumu, lai pēc tam ietu uz priekšu. Kristietība ļauj garīgi pilnveidoties. Dieva vārds ir izeja un ceļš uz priekšu. Trīs pamatpostulāti cilvēka dzīvei, kas sludināti arī Svētajos Rak-stos, ir ticība, cerība un mīlestība. Ja to varam attiecināt uz sevi pašu, varam būt droši, ka izeju atradīsim jebkurā situācijā. Īsti neticīgu cilvēku es vēl līdz šim neesmu sastapis, pat ateisti kaut kam tic. Ja cilvēks zaudējis ticību, viņš ir zaudējis ceļu zem kājām.
Dieva attieksme pret cilvēku, pret savām radībām skaidri ir atklāta pravieša Jesajas grāmatā: ««Lai arī kalni atkāptos un pakalni sakustētos, bet Mana žēlastība neatkāpsies no tevis un Mana miera derība nešķobīsies,» saka Tas Kungs, Tavs apžēlotājs.» Dievs ne mirkli nav novērsies no cilvēka, bet cilvēks novēršas no Dieva.
