Vai jāmaina partiju finansēšanas sistēma Latvijā, un kādai tai vajadzētu būt?
Vairāk valsts naudas
Iveta Kažoka, «Providus» eksperte:
Nezinu tādu Eiropas Savienības dalībvalsti, kur valsts finansējums partiju maciņos būtu 100% un partijām nav nekādas iespējas piesaistīt biedru naudu vai nelielus ziedojumus. Pašreizējais valsts finansējums partijām ir nepietiekams. Latvijā visas partijas pagājušajā gadā kopumā no valsts saņēma apmēram 600 tūkstošus eiro, bet Igaunija, kas ir mazāka valsts, savām partijām izdalīja 5 miljonus eiro. Tas ļauj izvairīties no kārdinājuma pieņemt nelegālu finansējumu.
Manuprāt, valsts finansējums partijām Latvijā jāpalielina, lai tās var normāli strādāt, bet nedomāju, ka pilnībā jāaizliedz sīki ziedojumi vai biedru nauda. Ja valsts finansējuma īpatsvars partiju kasē būtu 70 – 80%, tad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ar visu likuma bardzību un skarbiem sodiem būtu jāvēršas pret pārkāpējiem – melnās kases turētājiem. Tagad, kad visām partijām sponsoru finansējums ir izdzīvošanas jautājums, nespēju nosaukt nevienu nozīmīgu partiju, kuras kase būtu pilnīgi «balta un tīra». Pietiekams valsts finansējums ļaus darboties partijām, kas vēlas strādāt godīgi, un lielākas iespējas būs tiem politiskajiem līderiem, kas nevis prot piesaistīt apšaubāmu finansējumu un uzstāties ar populistiskiem lozungiem, bet tiem, kuri aizstāv sabiedrībai nozīmīgas vērtības un mērķus.
Jākalpo sabiedrībai
Aivars Okmanis, Rundāles novada domes priekšsēdētājs:
Partijas vispār nav jāfinansē no valsts budžeta. Tagad tām gada laikā piešķir ap pusmiljonu eiro, bet ziedojumos tās saņem krietni vairāk – līdz pat pieciem miljoniem eiro vēlēšanu gadā.
Ziedojumu mehānismam jābūt nesavtīgam. Tas nozīmē, ka līdzekļiem jākalpo sabiedrībai, nevis partiju vai to pārstāvošo personu labumam. Te arī rodas lielākā problēma – kā kontrolēt naudas plūsmu? Viss it kā notiek likumīgi, taču pieļauju, ka atsevišķi ziedotāji ierobežojumus apiet, izlaižot naudu caur citām fiziskām personām, piemēram, mazāk zināmiem uzņēmējiem un zemniekiem. Ziedotāju norāda vienu, bet nauda patiesībā nāk no ieinteresētām personām.
Galvenais būtu kontrolēt naudas plūsmu, lai tie tiešām būtu ziedotāja personīgie līdzekļi, vēlme ziedot būtu patiesa un ar mērķi dot labumu sabiedrībai. Ja partiju finansēšanu pilnībā uzkraus uz valsts pleciem, šaubos, vai to varēs atļauties, nesamazinot līdzekļus citām nozarēm. Finansēšana tikai no valsts budžeta būtu negodīga pret jaunajām partijām, jo finansējuma apmēru nosaka pēc iepriekšējo vēlēšanu rezultātiem. Tas nozīmē pie varas esošo partiju stabilitāti, kamēr citām ir grūti iespraukties apritē.
Galvenais – atklāti
Atis Slakteris, bijušais Tautas partijas biedrs:
Nedomāju, ka brīvā tirgus apstākļos vajadzētu aizliegt partijām vākt finansējumu. Tas var būt gan no privātajiem, gan no uzņēmējiem – galvenais, lai būtu atklāti un publiski, lai nebūtu iespējamas manipulācijas un nesanāk tā, ka līdzekļu vākšanu kriminalizē. Partija iztikt bez finansējuma nevar – kaut kāda nauda vajadzīga, lai gatavotos vēlēšanām un uzturētu darbību.
Diez vai ir absolūta patiesība, kā panākt labāko rezultātu šajā jomā. Jau tajā laikā, kad partiju priekšvēlēšanu aģitācijas likumu pieņēma, bija skaidrs, ka tas var tikt izmantots provokācijām kopējā neuzticēšanās gaisotnē.
Ja prezidents vēlas, lai kontrole būtu stingrāka, lai tā būtu. Vienīgi grūti saprast, kā vēl šaurāks finansējuma regulējums darbosies. Ja vēlas kompensēt privātpersonu ziedojumu zaudējumu un izvairīties no interešu konfliktiem, kas saistīti ar ziedotājiem, tad sabiedrībai jāmetas kopā un jānodrošina finansējums ar budžeta palīdzību. Tā ir alternatīva, bet sabiedrībai nepatiks. Arī es kā nodokļu maksātājs negribētu vairāk maksāt partijām. Tad jau labāk lai vāc ziedojumus!
