Kā pildīt Saeimas pieņemto likuma normu par tikumisku izglītības saturu, ja nav noteikts, kas mācību materiālos uzskatāms par netikumīgu?
Aiziets pārāk tālu
INĀRA GRĒNIŅA, SKOLOTĀJA UN FOLKLORISTE Bauskas novada Vecsaulē:
Pieskaitu sevi pie vecās paaudzes cilvēkiem, tādēļ apņemos apgalvot, ka tikumības jēdziens lielākajā daļā mūsu jaunatnes ir aizgājis nebūtībā. Vairākums jauniešu savās izdarībās ir kā bez bremzēm. Meklējot tam iemeslus, kā pirmo tomēr gribu nosaukt ģimeni. Un tikai pēc tam iecerētajā tikumisko vērtību atgūšanas darbā var iesaistīties skola. Vizuālajā vidē – televīzijā, internetā – seksuāla rakstura ainu attēlojums pārsniedz teju visas atļaujamās normas. Skolā to visu kontrolēt nav iespējams.
Zinot latviešu folkloru, varu apgalvot – arī tajā netrūkst savas devas nerātnības, bet tā nav tiešos vārdos nosaukta. Tā ir apslēpta interesantos apzīmējumos, izklāstīta tā, ka par to var runāt publiski. Mūsu senči nav bijuši nekādi svētulīgie, tači ir lietas, kas reti kad nosauktas tiešos vārdos. Par to būtu jārunā skolā, par to jauniešiem jāmāca. Kā to vērtēt, ko formulēt un iekļaut izglītības likumu normās, man nav padoma. Es tikai apjaušu, ka ir kaut kas jādara. Turklāt tā nav tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas problēma. Vai Saeimas iecerētie likuma grozījumi dos pozitīvu rezultātu, nevaru spriest.
Jāstiprina ģimenēs
Justīne Zaķe, baušķeniece:
Plašsaziņas līdzekļos bieži izskan apgalvojums, ka jaunā paaudze ir degradējusies un ir zudušas morāles vērtības. Tajā pašā laikā masu mediji demonstrē noziedzību, vardarbību, pazemošanu un seksuālās attiecības, kas bērniem liek noprast, ka šāda uzvedība ir pilnīgi normāla. Bieži vien vecāki milzīgās darba slodzes dēļ nespēj bērniem veltīt pietiekami daudz laika, dzīves sākuma posmā nereti netiek iemācītas morālās vērtības un tas, cik liela nozīme ir tikumībai. Tikumiskā audzināšana vispirms jāstiprina ģimenēs, tikai pēc tam jādomā par šī procesa īstenošanu skolās.
Lai sekmētu tikumisko audzināšanu, pedagogam jāuzņemas ārkārtīgi svarīgs uzdevums – jāsāk runāt par ģimenes lomu. Svarīgi, lai šīs vērtības nav tikai skaista deklarācija. Tikumības audzināšanu skolās nevajadzētu saistīt vienīgi ar seksuālām attiecībām, uzsvars liekams uz zagšanu, vardarbību un atkarību postošo varu.
Ceru, ka Ministru kabinetam izdosies noteikt šīs sistēmas kārtību un izvērtēšanas kritērijus, kā arī vadlīnijas tikumiskajai audzināšanai, kas pagaidām ir neskaidras. Jēdzienu «tikumība» Latvijā lieto bieži, bet tā jēgu nosaka tiesību normu piemērotāji. Mācību materiālu atbilstība tikumības normām būtu jāvērtē skolotājiem.
Jaunā norma lieka
Signe Sūnaika, psiholoģe novadu skolās:
Grozījumi Izglītības likumā noteic, ka izglītības iestāde aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst šī likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai. Strādājot skolā vai pirmsskolas izglītības iestādē, neatceros tādu situāciju, kad tiktu izmantoti bērnu tikumību apdraudoši materiāli.
Daudzi bērni ģimenē un uz ielas saskaras ar tādām lietām, kas viņiem nebūtu jāpiedzīvo bērnībā. Vairākums bērnu, kas aug ģimenēs ar vecāku atkarību no apreibinošām vielām vai citām nopietnām problēmām, šādus apstākļus sāk uzskatīt par normu. Mūsdienās, kad ir pieejama nekontrolēta informācija televīzijā un internetā, bērniem rodas dažādi jautājumi un, iespējams, greizi pieņēmumi par pasaulē notiekošo. Taču bieži vien vecāki nespēj vai neprot bērniem saprotami atbildēt. Tāpēc skolai ir nozīmīga loma jaunās paaudzes ētiskajā un tikumiskajā izglītošanā, sabiedrības morāles kritēriju un ģimenes vērtību ieaudzināšanā.
Mūsdienu skolotāji ir spējīgi runāt ar skolēniem par tikumību un morāli, par cilvēku attiecībām, savstarpēju cieņu un izpratni. Tāpēc šādi grozījumi Izglītības likumā, manuprāt, ir lieki.
