Kāpēc cilvēki visbiežāk labdarībai pievēršas pirms Ziemassvētkiem? Kā grūtdieņiem palīdzēt ikdienā?
Padara mūs labākus
Dace Dukāte, biedrības «Odikuzāra» biedre:
Cilvēki Ziemassvētku laikā labdarībai pievēršas tāpēc, ka tieši tad viņos raisās vēlme palīdzēt cits citam. Tas ir periods, kad cenšamies iepriecināt citus, radīt prieku un brīnumus visapkārt. Ikdienas steigā vairāk domājam par sevi, savu ģimeni un tuvajiem līdzcilvēkiem. Ziemassvētku laikā vairāk aizdomājamies par citu cilvēku vajadzībām un vēlmēm, savu labklājību atstājot otrajā plānā. Cilvēkiem ir nepieciešams dāvināšanas prieks, apziņa, ka viņi var piepildīt kāda sapni.
Ikdienā mums līdzās ir daudz cilvēku, kuriem ir nepieciešams atbalsts un palīdzība. Citus atbalstīt varam ar dažādu organizāciju starpniecību. Arī mūsu biedrība ir rīkojusi labdarības akcijas. Domāju, ka iedzīvotājiem ir par maz informācijas, kā un kur palīdzēt grūtībās nonākušiem ļaudīm. Cilvēkus kavē nedrošība par to, vai viņa ieguldījums ir pietiekams. Reizēm pietiek ar pavisam nelielu palīdzību, lai cilvēki spētu pārvarēt grūtības. Tiem, kuri vēlas palīdzēt, iesaku meklēt informāciju plašsaziņas līdzekļos un internetā, interesēties pagasta pašvaldībās, noteikti var uzzināt, kam ir nepieciešama palīdzīga roka.
Katrs labs darbs veido nākamo labo darbu, kurš veicina sirsnību un iejūtību. Labdarība padara mūsu pasauli labāku un gaišāku. Ziemassvētkos visiem novēlu mieru, svētību un mīlestību citam pret citu.
No mazumiņa top daudz
Linarda Metene no biedrības «Bauska ziedo»:
Labdarībā var iesaistīties ikvienā brīdī, piemēram, kad sākat māju kārtot. Vienmēr atrodas mantas, kas liekas vairs nevajadzīgas un neizmantojamas, bet citiem tā var būt lieta, par ko viņi sapņo un nevar iegādāties. Atlasītais jānogādā organizācijām vai personām, kas nodarbojas ar labdarību, vai vienkārši ar viņiem jāsazinās.
Ziemassvētkos labdarība parasti aktualizējas tāpēc, ka cilvēkiem tas ir brīnumu un labo darbu laiks. Gribas iepriecināt citus, it īpaši tos, kam mazāk dzīvē paveicies. Ja tu saņem labas dāvanas, vienu par otru dārgāku, tad reizē jāsaprot, ka citi novērtēs ikvienu mazumiņu, ko spēj viņiem dot. Tas mazumiņš ir kaut vai pāris centu ziedojumu kastēs pie veikalu kasēm. Summējot kopā daudz, daudz tādu mazumiņu, iznāk kaut kas liels, un tas vairs nav maz – tas ir daudz.
Ikviens labdarības pasākums ir veids, kā atbalstīt mazturīgās ģimenes vai cilvēkus, kurus dzīvē piemeklējušas negaidītas problēmas. Atbalsts uzmundrina, dod cerību. Savukārt devējam ir gandarījuma izjūta, ka dari kaut ko labu, kas iepriecina citus cilvēkus.
Redzīgām acīm
Vineta Lamberte, Iecavas salona «Ciku cakas» vadītāja:
Ziedojumu vākšanas akcijas Ziemsvētkos un Lieldienās mani personiski ļoti iedvesmo. Ar tām cilvēkos uztur domu, ka apkārt ir tādi, kam vajag palīdzēt. Ir ļoti svētīgi pašam personīgi piedalīties labdarības sarīkojumos. Tā man rodas sajūta, ka kļūstu līdzcietīgāka. Tas ne vienmēr ir trūkumcietējs vai slimnieks, nereti uzmundrinu nogurušu skolas bērnu, aicinot pagatavot ko skaistu, uzdāvāju negaidītu velti paziņai, kas «nokārusi degunu». Ir neizsakāmi patīkami būt devējam, kas cita sejā ienes smaidu.
Šogad kopā ar salona meistari Agnesi Zariņu darinājām adventes vainagus, svētku rotājumus un kompozīcijas labdarības tirdziņam Luksemburgā. Tos mums pasūtināja Briselē dzīvojoša rīdziniece, kam iepriekš gatavojām kāzu dekorus. Iepriekšējos trīs gadus pirms Ziemassvētkiem vadījām labdarības nodarbības Centrālcietuma un Brasas ieslodzītajiem sadarbībā ar cietumnieku atbalsta organizāciju. Pērn rīkojām darbnīcas Bērnu slimnīcas mazajiem pacientiem, kas ārstējas no asins vēža. Tur piedalījās arī bērnu vecāki. Ja nepiedalītos labdarībā, šādās vietās, iespējams, nekad nenonāktu. Tikšanās ar slimiem bērniem un viņu ģimenēm, ļaujot sajust prieku par pašu padarīto, ir ļoti iedvesmojoša un vienlaikus liek aizdomāties – cik labi, ka varu palīdzēt! Tas ir labdara lielākais gandarījums.
