Viesmīlības nozarei no nākamā gada varētu piemērot samazināto PVN likmi 12% apmērā. Kā to vērtējat?
Pieaugtu nodarbināto skaits
Ligita Janēvica-Rozenberga, krodziņa «Pie lielās karotes» īpašniece Vecumniekos:
– Jau sen nozares pārstāvji gaidīja pārmaiņas. Prieks, ka šis jautājums ir iekustināts un beidzot valsts nolēmusi sadarboties ar uzņēmējiem. Tas bija jāizdara jau sen. Tad, kad tika piemērota mazāka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme izmitināšanas pakalpojumiem viesnīcās, to vajadzēja samazināt arī ēdināšanai, jo šīs jomas ir cieši saistītas.
Ja likumā «Par pievienotās vērtības nodokli» tiks iekļauta norma par samazinātās PVN likmes attiecināšanu arī uz sabiedrisko ēdināšanu, ieguvēji būs visi. Varēsim piedāvāt zemākas cenas, jo esam ieinteresēti, lai krodziņu apmeklē vairāk cilvēku. Legālā nodarbinātība vairotu strādājošo, īpaši jauniešu, interesi, viņiem veidotos izpratne par sociālo garantiju būtību un nozīmi viņu turpmākajā dzīvē. Mazāka PVN likme būtu stimuls uzņēmējiem maksāt lielākas algas, palielināt strādājošo skaitu, kas uzlabotu darba kvalitāti, nodrošinātu klientu ātrāku apkalpošanu. Tagad to nevaram atļauties, tad nebūsim izdzīvotāji.
Krodziņā «Pie lielās karotes» pašlaik katrā maiņā nodarbināti trīs cilvēki, sezonā – vairāk. Apmācām darba meklētājus un, protams, esam ieinteresēti, lai viņi paliktu pie mums strādāt.
Šķiet, valsts līdz šim nevēlējās šajā jautājumā ko mainīt, baidoties, ka uzņēmēji domās tikai par to, kā vairāk nopelnīt, taču – ja būs lielāka peļņa, būs arī iespējas vairāk maksāt gan darbiniekiem, gan valstij.
Jātur pie vārda
Vita Sirmele, SIA «Hercogs XII» komercdirektore:
– Šāds solis noteikti ir apsveicams un atbalstāms, jācer vienīgi, ka tas nebija lēts populistisks priekšvēlēšanu gājiens un šī skaļi pieteiktā iecere uz nākamajiem četriem gadiem neieguls kādā tālā plauktā. Nevar salīdzināt sabiedriskajā ēdināšanā strādājošos komersantus laukos un galvaspilsētā. Rīgā tiek apgrozītas milzīgas summas un, kā redzam dažādās televīzijas pārraidēs, arī shēmots tiek uz nebēdu. Taču mazpilsētā šis bizness tik lielus augļus nenes, piemēram, šajā mēnesī vien 5000 eiro samaksājām pievienotās vērtības nodoklī.
Ēdināšanā darbojamies jau vairāk nekā 25 gadus, pirmā bija kafejnīca «Tornis», pēc tam sekoja «Taverna», jaunākajai ēstuvei «Hercoga Ķēkis» drīz būs gads.
Ja būs vairāk līdzekļu, uzņēmējs tos neliks tikai savā kabatā, nauda ļoti nepieciešama algu paaugstināšanai, jo milzīga problēma mūspusē ir laba pavāra atrašana. Sava amata meistars ir zelta vērts. Investīcijas nepieciešamas arī attīstībai. Bauskā nav plašas viesību zāles, tās izveide būtu nopietni jāapsver. Šogad bija liels pieprasījums pēc banketu izbraukumiem, neslēpšu – vasarā ienākumi ir pienācīgi. Taču nesezonā, ja var nomaksāt visus rēķinus un algas, vari būt laimīgs.
Tagad atkal runā par krīzi, kas varētu iestāties pēc diviem gadiem. Mūžam atcerēšos piedzīvoto dižķibeli. Mūs paglāba tikai tas, ka nebija kredītu. Esmu kategoriski pret apvedceļu Bauskai, plūsmas novirzīšana nozīmēs arī daudzu viesnīcu un kafejnīcu bojāeju. Spilgts piemērs ir Saulkrasti, kas pēc apvedceļa izbūves pārvērtās par bēdu ieleju.
