Šādu aicinājumu visvairāk varētu attiecināt uz tiem 90 tūkstošiem ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kuru apsaimniekojamā zemes platība nepārsniedz 10 hektāru.Pārsvarā tie ir vecāka gadagājuma zemnieki, kuri neko daudz nezina ne par LOSP, ne par Zemnieku saeimu, valstī lielākajām lauksaimnieku interešu pārstāvētājām un aizstāvētājām. Informāciju lauku ļaudis pārsvarā iegūst no televīzijas un avīzēm. Taču tās nesniedz vispusīgu ainu par lauksaimniekus interesējošām lietām, jo katrs medijs pārstāv kāda ekonomiska vai politiska spēka intereses. Atslēgas vārdiDaudzās lauku saimniecībās valda neziņa un pesimisms. To īpašnieki bieži vien nav informēti par jau esošajiem kooperatīviem, kuri strādā sekmīgi un kādu Latvijā jau ir pietiekami daudz – to skaits pārsniedz 60.Kooperācijas teorētiķis Šarls Žids ir teicis: kooperācija ir nabadzības meita un pārticības māte. Šo kooperācijas ābeces patiesību nezina un neizprot daudzi naturālo saimniecību pārstāvji.Atslēgas vārdi zemnieku pārticībai ir – izdevīga savas produkcijas realizācija. Ar retiem izņēmumiem ne tikai mazajām, bet arī lielajām saimniecībām tas nav iespējams, jo visi tirdzniecības tīkli un veikali lielākoties pieder nevis lauksaimnieku kooperācijai, bet privātiem «investoriem», kurus interesē lētāk iepirkt un dārgāk pārdot lauksaimnieku saražoto produkciju. Zemnieku peļņa viņus neinteresē, jo atvērtais globālais tirgus ļaus gan tirgotājiem, gan pārstrādātājiem iepirkt vajadzīgo preci ārvalstīs.Zviedrijā ir tāŠovasar biju Stokholmā un kārtējo reizi pārliecinājos, ka Zviedrijas laukos nav jārisina tādas problēmas par savas produkcijas noietu kā latviešu zemniekiem. Visu lauksaimnieku produkciju realizē zviedru zemnieku kooperācijai piederošos veikalu tīklos. Pēdējos gadus nav arī dzirdēts par kaut kādiem zviedru zemnieku protestiem. Zviedrijā visa saimniekošanas ķēdīte pieder lauksaimniekiem, sākot jau ar ražošanu, produkciju pārstrādājot kooperatīviem piederošajās ražotnēs, un beidzot ar tirgošanu tiem piederošā veikalu tīklā. Arī apdrošināšana un daļa banku pakārtoti pieder lauksaimniekiem.Kā panākt paradīzi arī Latvijā?Par statūtsabiedrībām un lielsaimniecībām uztraucas pastāvošās lauksaimnieku organizācijas. To darbība galvenokārt ir vērsta uz to, kā panākt lielākus maksājumus no Latvijas un ES, un, protams, arī uz daudzo birokrātisko šķēršļu novākšanu. Taču pastāv diezgan liela plaisa saimniekošanā starp dažādām saimniecībām. Noteicošais nav to lielums, bet galvenokārt tīri subjektīvi apsvērumi.Kā trūkst ne visai veiksmīgi saimniekojošiem lauksaimniekiem?Pirmkārt, jaunu ideju un cerību; otrkārt, uzņēmības, neatlaidības un pacietības; treškārt, savstarpēja godīguma, solidaritātes.Bez šīm lietām kooperēšanās nav iespējama, jo vienmēr atradīsies kāds gudrinieks, kas savu preci pārdos uzpircējam nakts tirgū, nevis savam kooperatīvam. Šī īstermiņa domāšana (nevis bijušā ministra M. Rozes vaina) ir tā, ka Latvijā vairs nav savas cukurrūpniecības.Līdzīgi notikumi risinājās arī pēc piena kombinātu un gaļas kombinātu privatizācijas. Sākumā daudzos šajos uzņēmumos kontrolpakete piederēja zemniekiem vai viņu veidotiem kooperatīviem. Tagad atgūt pazaudēto ir daudz grūtāk, bet nav neiespējami.Tāpēc aicinu visus lauksaimniekus, gan lielus, gan mazus, vērsties esošajās lauksaimnieku sabiedriskajās un kooperatīvajās organizācijās un nākt ar saviem priekšlikumiem, lai beidzot lauksaimnieki tiktu pie viņiem piederoša lielveikalu tīkla.Pašiem lauksaimniekiem piederošs lielveikalu tīkls ar laiku ļaus pacelt produkcijas iepirkuma cenas un samazināt veikala cenu. Konkrēts darbs pie tā jau ir sācies.
