ILZE LADUSĀNE, Bauskas rajona Bērnu un jaunatnes sporta skolas vieglatlētikas trenere. – Pirmdien manī vēl turējās emocijas, ko biju uzņēmusi mācību nometnē Cēsu rajona Kvēpenē.
ILZE LADUSĀNE, Bauskas rajona Bērnu un jaunatnes sporta skolas vieglatlētikas trenere.
– Pirmdien manī vēl turējās emocijas, ko biju uzņēmusi mācību nometnē Cēsu rajona Kvēpenē. Mācos Sporta pedagoģijas akadēmijā, kur saskaņā ar studiju programmu pievērsāmies tūrismam. Trīs dienas bija ļoti rosinošas. Kad ierados mājās, dēliņš Haralds un vīrs Modris sagaidīja mani tā, it kā prombūtne būtu ilgusi mēnesi. Būdama tādā jaukā noskaņojumā, iegādājos divas gleznas. Arī pašai tīk apzīmēt traukus, labprāt ļaujos mākslinieciskām nodarbēm.
Otrdien saslima dēliņš un ikdiena nedaudz sagrozījās. Pārmaiņus ar vīru vajadzēja palikt mājās. Pēcpusdienā strādāju ar sporta skolas audzēkņiem, kamēr negaiss iedzina mūs manēžā.
Trešdien mājās izskaistināju balkonu, pārstādīju vasaras puķes.
Ar audzēkņiem pārrunājām sacensību norisi, jo nedēļas nogalē iegadījušās vairākas. Vieglatlētikas treniņos jauniešiem jāpalīdz rast motivāciju. Strādājot jau 15 gadu, esmu sapratusi, ka ikvienam vajadzīga individuāla pieeja. Priecājos, ka manējiem ir labas atzīmes ieskaitēs un eksāmenos.
Ceturtdien kolēģi arī manus audzēkņus aizveda uz sacensībām Limbažos. Paliku mājās, lai konsultētos ar ārstu par dēla veselību.
Katru otro piektdienu un sestdienu braucu uz studijām Rīgā. Vienā gadā būs izdevies apgūt divu kursu programmu. Mācīties man ļoti patīk, pašai šķiet, ka esmu iekšēji izaugusi, darbā jūtos spēcīgāka.
Sestdienās izkarsējamies pirtī, kas iekārtota, pārveidojot dzīvokli. Vīram ir zelta rokas, izdomājam un, cik varam, paši remontējam telpas.
Nedēļas beigās cenšamies baudīt svētdienu. Šoreiz braucām atpūsties manas mammītes laukos, Codes pagasta “Marsos”. Lūkoju, kā aug zemenes. Šogad tās būs tikai pašu patēriņam. Vairākus gadus esmu vedusi ogas uz tirgu. Diemžēl lielās pūles vairs nav tā vērtas.
