Reģionālā reforma, lauku tūrisma izvēršana, inovācijas izglītības nozarē. Šīs tēmas ieinteresējušas Moldovas pašvaldību darbiniekus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kuri pagājušajā nedēļā uzturējās Bauskas novadā.
Par dažādām pašvaldību lietām semināra nodarbībā Ceraukstes pagasta atpūtas kompleksā «Rožmalas» sprieda Moldovas delegācija. Kopā ar viņiem strādāja vairāku Latvijas pašvaldību pārstāvji, uz tikšanos bija ieradies arī Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alvis Feldmanis.
Ir, ar ko padalīties
Ziemeļmoldovas reģiona pārstāvji pieredzes braucienā Latvijā uzturējās vienu nedēļu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālās politikas departamenta direktora vietniece Jevgēnija Butņicka «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka moldāvi visu nedēļu Latvijā ļoti ieinteresēti strādājuši: «Gatavojot atbildes uz viņu jautājumiem, plānojot braucienus pa valsti, mēs paši guvām pārliecību, ka daudz esam paveikuši. Mēs varam celt savu pašapziņu, jo no mums daudz var mācīties.»
Ministrijas pārstāve pozitīvi vērtēja Moldovas delegācijas ieinteresētību izzināt pie mums īstenotās reformas, izvaicāt par kļūdām, jo nevēloties tās atkārtot. Pašvaldību pārstāvji interesējās par līdzfinansējuma piesaistīšanas iespējām no Eiropas Savienības fondiem. Nereti tika uzdoti jautājumi, kā labāk palīdzēt uzņēmējdarbības attīstīšanā.
Izglītības nozīme
Individuālajās sarunās un paņeldiskusijās moldāvi daudz runāja par izglītības nozīmi. Viņi vairākkārt uzsvēra, cik svarīgi ir saglabāt skolas laukos, meklēt tām papildu pielietojumu un finansējumu. Atzinīgu vērtējumu guva Latvijā ieviestais e-klases modelis. Moldāvi uzskata, ka šis darbs viņu valstī būtu jāpaveic steidzami.
Latvijas pārstāvji savukārt ar interesi uzklausīja moldāvu stāstīto par darbaudzināšanas sistēmu skolās. Audzēkņi dodas stādīt mežu, veic citus darbus. Tas dod gan finansējumu, gan pilda audzinošo funkciju.
Jāveicina kooperācija
Ziemeļmoldovas reģionālās attīstības aģentūras vadītāja Alla Kuku «Bauskas Dzīvei» atklāja vairākas Latvijā iegūtās pozitīvās atziņas. Viena no tām – mazo uzņēmumu attīstībā ļoti svarīga ir kooperēšanās. Par to viņa pārliecinājās, tiekoties ar Vidzemes zemniekiem, kas piegādā kartupeļus Latvijas-Zviedrijas kopuzņēmumam «Aloja-Sarkelsen». «Mums par to daudz nāksies runāt ar saviem zemkopjiem, jo vairākums viņu domā tikai par strādāšanu atsevišķi, nevis kooperāciju,» skaidroja A. Kuku.
Moldāviete minēja vēl vienu jomu, kas viņas zemē atstāta pilnīgā novārtā – tas ir lauku tūrisms. Iepazīstoties ar tā attīstību Latvijā, A. Kuku pārliecināta, ka Moldovā ir jāizvērš līdzīga uzņēmējdarbības nozare. Tādēļ iecerēts uz Moldovu oktobrī aicināt Latvijas pārstāvjus, lai ar viņiem konsultētos par nozares attīstīšanas iespējām.
Atkritumu šķirošana
Feodosija Bunesku ir nelielā Moldovas ciema Behrinešta pašvaldības vadītāja. Tajā mīt ap divarpus tūkstoši iedzīvotāju. No Latvijā redzētā viņa uzteica pie mums paveikto atkritumu šķirošanā. Ieviešot ko līdzīgu Moldovā, iegūtu gan apkārtējā vide, gan tas radītu papildu darba vietas. Interesanti viņai šķita arī pie mums realizētie ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstruēšanas projekti.
Līdzīgi kā Latvijā, arī Moldovā aktuāla ir iedzīvotāju skaita samazināšanās laukos. Tādēļ nepieciešams slēgt izglītības iestādes. F. Bunesku interesēja, kā pie mums top daudzfunkcionālie izglītības centri, kā tajos izdodas ieinteresēt jauniešus dažādām ārpusstundu aktivitātēm.
Konstantins Kojocari, Jediņecas pilsētas mērs, «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka viņam interesējis, kā Latvijā īstenota reģionālā reforma. Līdzīgas ieceres ir arī Moldovā, tādēļ noderīga būtu jebkura pieredze. K. Kojocari interesējās par abu valstu pašvaldību sadarbības izvēršanas iespējām. Šajā seminārā «Rožmalās» tika parakstīts sadarbības līgums ar Madonas novada pašvaldību. Moldāvi draugu tīklu Latvijā vēlas izvērst vēl plašāku.
