Kā pašvaldībās veicina patriotisma jūtas? 4. maijā, kad Latvijā svinējām neatkarības atjaunošanas 25. gadskārtu, mūspusē tikai Bauskas un Rundāles novadā bija svētku sarīkojumi ar pašvaldību priekšsēdētāju piedalīšanos. Iecavā un Vecumniekos – nekā.
Valsts veidojas no novadiem un to ļaudīm. Kā kopjam piederību savai vietai, identitātes izjūtu? Viens no brīnišķīgiem piemēriem, manuprāt, ir Rundāles novadā tieši 4. maijā atvērtais fotoalbums par novada ikdienu, svētkiem, dabu, svarīgiem objektiem, notikumiem un ļaudīm. Visnozīmīgākais šķiet pats grāmatas tapšanas process, jo veidotāji un autori ir vietējie rundālieši. Iedzīvotāji sūtījuši fotoattēlus un pierakstus tiem. Kopības izjūta grāmatas gatavošanā un tad vēl lielais prieks par rezultātu. Tas ir iedzīvotāju redzējums par savām mājām, savu vietu un zemi Latvijas kontekstā.
«Mākoņi! Tie Rundālē ir sevišķi skaisti un dažādi. Manos krājumos ir teju tūkstotis mākoņu attēlu. Tos bildēju jau 20 gadus, un katru reizi tie nebeidz pārsteigt.» Citēju fotogrāfijas autora tekstu zem mākoņu bildes. Es nezinu, kurš no albuma beigās uzskaitītajiem fotogrāfiem tas ir, jo pie attēliem un parakstiem nav autora norādes. Arī šis piegājiens man šķiet psiholoģiski pareizs, demokrātisks. Lasītāju un skatītāju sajūsmina bildes un mīļie teksti – tie visi nāk no savējiem. Citāda būtu uztvere, ja mēs lasītu noteiktus uzvārdus pie konkrētiem foto.
Grāmatu ievada novada ģerboņa attēls un himnas teksts ar notīm, kā arī novada karte. Tad nāk daudzas aizkustinošas fotogrāfijas. Bet pašvaldības darbinieku kopbilde ir albuma beigās, priekšplānā sevi nebīdīja, un to atzinīgi novērtē rundāliete, ar kuru kopā izdevumu lapojam.
Nosaukums grāmatai gan, manuprāt, neveiksmīgs – «Ieskaties. Izzini. Dzīvo. Strādā. Radi. Smaidi!». Izklausās pēc moto. Bet varbūt vāka attēlā skatāmo uzrakstu uz «šiltes» – Rundāles novads – varam uztvert kā nosaukumu?
