«Kamēr varu, tikmēr daru,» pēc šādas dzīvē labi pārbaudītas atziņas dzīvo baušķeniece VALIJA BOKA. Rīt, 30. oktobrī, viņai paliks 75 gadi.
“Kamēr varu, tikmēr daru,” pēc šādas dzīvē labi pārbaudītas atziņas dzīvo baušķeniece VALIJA BOKA. Rīt, 30. oktobrī, viņai paliks 75 gadi.
“Brīnos, kāpēc uzņēmēji sūdzas, ka viņiem ir par grūtu dienā strādāt divpadsmit stundas. Pati kopš bērnības esmu strādājusi tikai tā,” atzīst Valija.
Gaviļniece ir dzimusi Rīgā, tur dzīvojusi līdz skolas vecumam, bet vasarās braukusi pie vecmāmiņas uz Līvāniem. Skolas gaitas Valija sāka tolaik prestižajā Līvānu Valsts komercskolā. Kara laiks atnesis lielus pārdzīvojumus. Tēvs nomira smagas slimības dēļ, mamma aizbrauca uz Rietumiem. 13 gadu vecumā Valija palika bez vecākiem un uzauga pie tēva radiem. Pabeigusi Līvānu ekonomikas tehnikumu, Valija agri apprecējās. 1953. gadā ģimene pārcēlās uz Bausku, kur vīru nosūtīja darbā.
Ilgus gadus Valija strādāja Bauskas patērētāju biedrības sagādes kantorī par galveno grāmatvedi, vīram bija darbs bankā. “Gribējām celt māju, un bija jādomā, kur nopelnīt vairāk naudas. Daudz palīdzēja mana mammīte, kura atlikušo mūžu nodzīvoja Vāci jā. Sāku darboties Bauskas dārzkopības biedrībā. Vakari un brīvdienas pagāja kopā ar puķēm. Kā tolaik ziedus iemīlēju, tā vēl joprojām rosos pa dārzu. No mazas sēkliņas protu izaudzēt buksīšus un dzīvības kociņus.”
Valiju bieži var sastapt vecajā un Bauzes tirgū, kur viņa pārdod krāšņas gladiolas un smaržīgas lilijas. Valijas dārzs ir lieliski sakopts. Mazdēls ar ģimeni bieži brauc palīgā nopļaut zāli. Savā mājā jubilāre tagad saimnieko kopā ar meitu. Valijas vīrs jau aizsaulē. “Meita dažkārt pārmet, ka pārstrādājos, jo tad man jādzer zāles. Bet kustēties un darboties gribas,” uzsver baušķeniece. Viņas dēls ir baletmeistars, mākslinieciskā gaume jūtama pat viņa veiktā remontā.
