Pagājušās nedēļas notikumi liecina, ka mūsu pilsētā degvielas uzpildes stacijas grib augt kā sēnes pēc lietus – cita aiz citas.
Pagājušās nedēļas notikumi liecina, ka mūsu pilsētā degvielas uzpildes stacijas (DUS) grib augt kā sēnes pēc lietus – cita aiz citas. Daudzi apgalvo, ka benzīntanku mūsu pilsētā pietiek, bet diez vai kāds var argumentēti atbildēt uz jautājumu – kāds būtu optimāls DUS skaits Bauskā? Atbildes varētu sagādāt grūtības, jo jāvērtē no dažādām pusēm – šoferu, kājāmgājēju, tirgotāju, nodarbinātības, nodokļu ieņēmumu, pilsētvides, ekoloģijas, satiksmes drošības u. c. Taču šaubu nav par vienu aspektu – ja degvielas tirgotāji joprojām saglabā lielu interesi par biznesa iespējām Bauskā, tas liecina par šīs nodarbes ienesīgumu. Jāuzsver, ka pašvaldībai ir nozīmīga loma, nosakot, cik daudz, cik ilgi un kāpēc dot “zaļo gaismu” jaunām DUS.
Patērētāju viedoklis – jo vairāk DUS un sīvāka konkurence, jo lielāka pakalpojumu un cenu izvēle. Degvielas biznesa pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms, min, ka sākotnēji jauns benzīntanks pārējām DUS esot konkurents. Vēlāk, kad ar zemāku cenu un aktīvu darbību iekaroti pastāvīgi klienti, degvielas tirgotāji sāk strādāt kā partneri, nevis konkurenti. Lai izdzīvotu un līdzās pastāvētu visi, vienošanās par cenu ir jāpanāk. Protams, arī naftas cenas pasaulē ir augušas, taču Latvijas tirgotāji vairāk reaģē uz to kāpumu nekā uz samazināšanos. Tirgotāji, bez šaubām, vienmēr grib nopelnīt vairāk. Parasti labākais arguments ir naftas cenu paaugstināšanās pasaulē. Kad maksa palielināta, reti kāds grib samierināties, ka tā jāpazemina.
Ja runājam par vienošanos, tad pilnīgi skaidrs – ne jau mūsu pilsētā tas notiek, jo vairumam DUS galvenais “sēdeklis” atrodas citur. Galu galā, ja vienošanās pastāv, notiekošo grūti nosaukt par konkurenci un patērētāju tiesību ievērošanu. Kāda velna pēc mums vajadzīga vēl kāda DUS, ja patērētājs neko neiegūst?
Jautājums arī rajona būvvaldes vadītājam, kurš neformāli pilda arī Bauskas pilsētas arhitekta pienākumus – kur paliek mazpilsētas gars, ja tagad tā piepildīta ar celtnēm, kurām zema arhitektoniskā vērtība? Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Juris Poga uzskata, ka tik utilitāras un apšaubāmas funkcijas būvēm kā DUS nav jāatrodas pilsētas centrā. Viņš norāda, ka šāda celtne ir vismaz uz desmit gadiem un šī vieta nekad vairs neatgūs to, ko varētu iegūt. Protams, pašlaik, emocionāli raugoties, ir nejēdzīgi arhitektam atļaut DUS celtniecību, taču iedzīvotāju kūtrums sabiedriskajās apspriedēs ir tikai sekas šādu projektu realizēšanai. Pašlaik viena no iedzīvotāju iespējām ir vērsties Reģionālajā attīstības un pašvaldības lietu ministrijā, lai pierādītu, ka pašvaldība ir rīkojusies nelikumīgi, neievērojot iedzīvotāju viedokļus, kas tika iesniegti starp publiskajām apspriešanām, jo morāli arī šādi iesniegumi jāņem vērā, uzskata J. Poga.
Berlīnē, piemēram, jau pirms vairākiem gadiem ir grozīti pilsētas būvnoteikumi, un tajos norādīts, ka turpmāk degvielas uzpildes stacijas vairs nedrīkstēs celt Berlīnes dzīvojamos rajonos. Tur rēķinās ar iedzīvotājiem, kuri negrib redzēt DUS savu mājokļu tuvumā. Mūsu pilsētā notic uzņēmēju solījumiem, groza pilsētas būvnoteikumus viņiem par labu, bet iedzīvotāju viedokli atstāj aizdurvē.
