Laimīgs tas, kurš vesels. Tā šogad par sevi teicu vairākas reizes, arī pēc pavasarī pārslimotas gripas.
Laimīgs tas, kurš vesels. Tā šogad par sevi teicu vairākas reizes, arī pēc pavasarī pārslimotas gripas.
Agrāk dzīvojām laukos, tagad Bauskā. Mūsu ģimenes daktere vienmēr ir iejūtīga, atsaucīga. Padomus saņemam, apmeklējot viņu doktorātā, sazinoties telefoniski, aicinot mājas vizītēs. Viņa nav atteikusi ne tad, kad bija jābrauc pa dubļainu zemesceļu, ne tagad, kad dzīvojam pilsētā. Uzticēšanās ir ļoti laba, un, mainot dzīvesvietu, vienojāmies ģimenes ārstu nemainīt.
Meitiņa mums piedzima, jau dzīvojot pilsētā. Viņu reģistrēju pie speciālistes, par kuru dzirdējām labas atsauksmes. Mazulītei drīz būs divi gadi, īpaši smagi viņa slimojusi nav, tomēr nāk zobi, uzbrūk kāds elpošanas ceļu vīrusiņš, sasāpas vēders. Zvanu dakterei, viņa sniedz padomus pa telefonu, bet mājas vizītēs nenāk. Dažreiz ārste teic, ka ir ļoti aizņemta, citreiz saka: “Jūs jau pati zināsit, esat ļoti laba mamma!” Kad temperatūras vairs nav, dodamies uz prakses vietu. Tur kopā ar klepotājiem un šņaukātājiem vairākas stundas gaidām rindā uz pieņemšanu. Bet ko darīt?
Bērni mēdz saslimt brīvdienās. Mana mazulīte ap pulksten 11 dienā sāka niķoties un čīkstēt. Izmērīju temperatūru – jau 39,2°. Izdevās sazināties ar dakteri, kura sniedza laipnus padomus. Mana bērna ārste sacīja, ka drīkstu zvanīt vēl. Ja netieku galā, lai dodos uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, tur ir dežurējošais ārsts. Darīju visu, kas mājās ir iespējams, ārstēju meitiņu pati, bet pēc svētkiem vedu dakterei atrādīt, kā man veicies.
Satiekot citu bērnu māmiņas, esmu nomierinājusies, jo izrādās, ka arī citām ģimenēm ir šāda pieredze. Manai paziņai ir divi bērniņi – viens iet skolā, otram mazliet pāri gadam. Viņa dzīvo 20 minūšu gājiena attālumā no pilsētas. Daktere mājas vizītēs nenāk ne pie lielākā, ne mazā bērna un “ārstē pa telefonu”. Nopietnas saslimšanas bērniem bijušas vairākas reizes. Kad, mājās ārstējoties, kļuvis arvien sliktāk, bērns aizvests uz slimnīcu, bet prasīts ārsta norīkojums. Kā lai to dabū sestdien, svētdien?
Esmu domājusi, vai vecāku pārdzīvojumus var izsvērt un izmērīt. Vai tas ir normāli, ka, bērniem saslimstot, mums ir jāpaļaujas uz savu pieredzi un jāsaprot, ka daktere ir ļoti aizņemta? Varbūt gaidām pārāk daudz no saviem ārstiem? Vai es pati gribētu augu diennakti 365 dienas gadā būt pieejama visiem? Vai mestos pie katra pacienta? Nav tā, ka mūsu ģimene grib visu “lēti un bez maksas”, gluži pretēji. Abi ar vīru strādājam, maksājam nodokļus. Vēlamies sajust, ka mūsu daktere par mums gādā.
Zinu, ka ģimenes ārstiem ir jāņem savā aprūpē daudz pacientu, lai varētu nopelnīt algu, uzturēt praksi, nopirkt mašīnu, mācīties. Taču vai darbu apjoms nav pārāk liels? Kaut kas tomēr ir jāmaina, lai vismaz maksātspējīgie vecāki sagaidītu dakterīti mājās, kad bērns ir slims. Taču tūlīt pat iedomājos, vai drīkst būt tā, ka bērnu veselība ir atkarīga no vecāku maksātspējas?
ILZE,
divu bērnu mamma Bauskā
Var konsultēt arī pa telefonu
Santa Gulbe ir ģimenes ārste Rundāles un Viesturu pagastā. Divu meitu mamma. Viņas praksē reģistrēto pacientu vidū ir ap 600 līdz 18 gadu vecumam, puse no tiem ir mazi bērni.
“Ja sauc mājas vizītē pie saslimuša bērna, ļoti rūpīgi cenšos izvaicāt vecākus, kas noticis. Ja temperatūra ir virs 38 grādiem, noteikti braucu mājas vizītē. Lielākoties pazīstu savu pacientu ģimenes, apmēram zinu, kāda kuram veselība. Var gadīties arī neparedzētas situācijas, īpaši ar bērniem. Ja ir augsta temperatūra un bērns raud, bez izmeklēšanas nevar saprast, kas – auss vai vēders – sāp,” saka S. Gulbe.
Līvija Platonova, divu meitu mamma: “Pasaulē ir tendence mājas vizīšu skaitam samazināties, un konsultācija pa telefonu nav nekas nosodāms. Mammas zvana man un vaicā padomu. Var vienoties, vai mājas vizīte tiešām ir nepieciešama. Ja var, lūdzu atnākt uz pieņemšanu nākamajā dienā vai vismaz piezvanīt. Bērniem mājas vizītes ir bez maksas, bet par transportu drīkstu ņemt latu pilsētā, pāris latu par braucienu ārpus Bauskas.”
Neviens nav atraidīts
Inita Klincēviča, triju dēlu mamma, neatliekamās medicīniskās palīdzības feldšere: “Vecākiem mājās ir jābūt kādām bērniem piemērotām zālītēm, kas pazemina temperatūru vai palīdz pret sāpēm. Iesakām tās lietot un lūdzam zvanīt atkārtoti, ja nekļūst labāk. Ja ir izsaukums, protams, braucam, īpaši, ja ārsti nav pieejami. Bērniem injicēt temperatūru pazeminošas zāles ātrajai palīdzībai vairs nav atļauts, šim nolūkam mums ir svecītes. Braukt tikai tāpēc, lai iedotu tableti vai svecīti, būtu muļķīgi.”
Margarita Jatulēna, Bauskas slimnīcas uzņemšanas nodaļas dežurējošā medicīnas māsa: “Ja bērns tiek nogādāts uzņemšanas nodaļā, viņu izmeklē dežurējošais ārsts, kurš nepieciešamības gadījumā var izsaukt speciālistu. Neviens bērns nav atraidīts tāpēc, ka viņam nebūtu ģimenes ārsta nosūtījuma. Īpaši tas sakāms par nedēļas nogali, brīvdienām, svētkiem.”
