Piektdienu, 16. septembri, starptautiskā sabiedrība nodēvējusi par Strādājošo vecāku dienu (Working Parents Day – angliski). Arī Latvijā vecāki nereti saskaras ar dilemmu: kā sadalīt 24 stundas diennaktī starp ģimeni un darbu.
Stundu un mazāk
Puse vecāku Latvijā darbdienās pavada ar kopā bērniem vien stundu un mazāk laika, rāda aprīlī rīkota kompānijas «Danonki» aptauja, vēsta firmas pārstāve Madara Zvejniece. Tajā piedalījušies 300 vecāki, kuriem ir bērni vecumā no diviem līdz sešiem gadiem.
Mazo ekspertu skolas un centra «Skalbes» psiholoģe Zane Avotiņa iesaka – nav vajadzības rauties uz vairākām pusēm un sasniegt iedomāto perfekciju. Jāievēro vien pāris lietu, lai vecāki un bērni abpusēji justos labi.
«Nepel sevi, jo tu bērnam jau esi labākais pasaulē. Reizēm apstākļi piespiež vairāk laika pavadīt citur, nevis kopā ar atvasēm. Līdz ar gadiem mainās intereses un vajadzība komunicēt ar vecākiem, taču bērnībā pavadītais laiks nosaka attiecības ar citiem cilvēkiem nākotnē,» saka Z. Avotiņa. «Par kvantitāti svarīgāka ir kvalitāte – cik piepildīts ir kopā būšanas laiks, citam ar citu kārtīgi izrunājoties un ieklausoties.»
Laiks sev pašam
Psiholoģe norāda, ka vajadzētu atvēlēt laiku paša interesēm, hobijiem un draugiem. Bērns jūtas labi tikai tad, ja mamma un tētis ir mierā ar sevi, dzīvespriecīgi un atpūtušies. «Situāciju var salīdzināt ar lidojumu – ja izkrīt skābekļa maska, vispirms to uzvelk sev un tikai tad bērnam,» skaidro psiholoģe, «pirmais solis uz harmoniju ģimenē un darbā ir rūpēties par sevi un pieņemt lēmumus, kas nerada diskomfortu.»
Portāla «Satori» sadaļas «Ar bērniem» redaktore Dace Bargā stāsta: «Kad piedzima pirmā meita, es negāju bērna kopšanas atvaļinājumā un turpināju maģistra studijas klātienē. Toreiz iemācījos veltīt kvalitatīvu laiku gan bērnam, gan darbam. Brīžos, kad nodarbojos ar meitu, es nebakstu telefonu, nesēžu pie datora, atlieku visu citu malā. Kad pievēršos darbam, nodrošinos, lai neviens mani netraucē. Atrodu laiku sev, pavingroju, pameditēju vai parunājos ar draudzenēm. Daru visu, kas sagādā prieku, lai izbēgtu no vāveres riteņa. Tas prasa laika plānošanu un citu ģimenes locekļu iesaisti.»
Aktieris, uzņēmējs un Mazo ekspertu skolas tētis Dainis Grūbe dažkārt strādā pat 14 un vairāk stundas diennaktī. Bērnus lielākoties pieskata sieva Marija: «Galā tiekam, tomēr mēdz būt grūti, jo gadās, ka bērni tēti neredz nedēļām. Brīvdienās Dainis pilnībā pieder bērniem, būvē štābiņus, konstruktorus, zīmē un lasa. Daļēji darba stundas atsver vasaras atvaļinājums no teātra. Tad ceļojam, braucam ciemos, laiskojamies pie jūras. Vecākā meita reizēm grib, lai tētim nebūtu darba. Tad skaidroju – lai būtu vieta, kur dzīvot, apģērbs un ēdiens, ir jābūt darbiņam.»
Veselīgi padomi aizņemtiem vecākiem
Plāno laiku un nodarbes. Bērnam jāzina, kad vecāks viņam veltīs laiku. Mazākajiem patīk regularitāte, tad viņi jūtas droši, piemēram, pasaka pirms gulētiešanas vai kopējas brokastis. Sagatavojies nākamajai dienai iepriekšējā vakarā – lai rīts ir mazāk saspringts.
Nedari paralēli neko citu. Kopīgajā laikā koncentrē uzmanību tikai bērnam. Ja spēlējaties, tad nemazgā traukus un nerunā pa telefonu. Var apvienot bērnam svarīgas nodarbes, piemēram, pastaigu ar pagalma spēlēm, sarunām, grāmatu lasīšanu – piemēri vietnēs milakaspele.lv, mazoekspertuskola.lv.
Ļauj bērnam izvēlēties. Vaicā mazajam, ko viņš vēlas darīt kopējā laikā. Ja viņš grib mammu «sapucēt» ar sejas krāsām, uzvilkt tētim dinozaura čības vai lūdz dzert tēju kopā ar lellēm, respektē bērna
izvēli.
Ikdienas darbus dariet kopā. Mājas darbus sadali un uztici bērnam savus pienākumus. Kopā gatavojiet vakariņas, kārtojiet istabu, grābiet lapas, lasiet dārzā augļus vai ogas, aplejiet puķes, šķūrējiet sniegu, tīriet māju, vāciet ārstniecības augus – idejas mazoekspertuskola.lv.
Padomā par bērnu prombūtnes laikā. Ja dienu bērns pavadīs bez tevis, parūpējies par pārsteigumiem, piemēram, zem spilvena noliec jauku vēlējumu vai izkārto mājās līmlapiņas ar mīļām norādēm – «Feja lūdz apēst biezpienu un burkānus», «Plauktā jauna grāmata Tev», «Kārbā gardums bērnam, kas kārtīgi ēdis pusdienas» u. tml.
Vecāku pieredze
Anda Jašuka, divu bērnu māte Iecavā:
– Mans dēls šogad beigs tehnikumu, meita pirmo gadu mācās ģimnāzijā. Vienmēr esmu strādājusi, kopš viņi piecu un trīs gadu vecumā sāka iet bērnudārzā, un daudz palīdzēja vīrs. Man bija noteikts darba laiks un diena stingri sadalīta, lai paspētu viņus aizvest uz pulciņiem, treniņiem un paveikt mājas soli. Ja bija aizķeršanās, bērni pavadīja laiku manā darbā, un par to nekad neesmu saņēmusi pārmetumus. Mājās visi kopā sēdējām pie rakstāmgalda – viņi mācījās, es darīju savus darbus.
Galvenais ir visu pareizi saorganizēt. Kad jaunībā plānoju ģimeni, nolēmu, ka man būs divi bērni, lai spētu viņus aprūpēt, kaut arī mums ir ļoti atsaucīgas vecmāmiņas. Nekad bērnu dēļ nav nācies atteikties no profesionālās darbības, taču ikdienu pakārtoju viņiem. Tagad, kad abi ir Rīgā, uzturu saikni ikdienā, lai viņi justu ģimenes atbalstu. Viņi ir personības, un par to ir liels gandarījums.
Egils Druviņš, četru bērnu tēvs Iecavā:
– Ģimenē ar sievu audzinām četrus bērnus. Meitas ir vecākas, dēli – jaunāki, gadu amplitūda no pusotra līdz 15. Bērnu izvadāšana pa skolām, treniņiem, nodarbībām ir sievas ziņā, bet es vadu zemnieku saimniecību, tāpēc sezonas laikā tēva funkcijas pieklibo. To kompensēju rudenī un ziemā, kad zemkopībā ir mazāk darba.
Bērnu audzināšana man rit paralēli uzņēmuma vadīšanai – lielās meitenes nāk talkā ikdienā, palīdz kastītes sagatavot, palasa gurķus, taču neko smagu nelieku celt vai darīt. Redzot manu darbu, bērni saprot, ka jebkura nauda jānopelna, tā nenāk viegli. Pieredze veido rūdījumu, lai pēc 18 gadiem jaunieši nejustos kā no laivas izmesti. Viņi redz uzņēmēja atbildību, pamēģina strādāt arī citur, lai kāds cits ir priekšnieks, ne tikai tēvs. Es necenšos bērnus lutināt, ja ko grib nopirkt, pašiem jānopelna.
