Bauskas novada Codes pagasta saimniecība «Kraujas» saņēmusi apliecinājumu par starptautiskā «Slow Food» sertifikāta piešķiršanu, «Bauskas Dzīvei» pavēstīja saimniece Gunta Čepuka.
«Slow Food» ir starptautiska organizācija, kurā apvienojas dabai un cilvēkam draudzīgi tapušu vietējo produktu ražotāji un izmantotāji, pretstatot pārtikas sezonalitāti un katrai vietai raksturīgās īpašības globalizācijai ar «fast food» jeb ātrās ēdināšanas tīkliem.
Daudz nozīmē
Latvijas organizācijas «Slow Food Riga» veidošanas iniciators ir šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, kurš uzsver: «Jāēd tas, par ko zini, kā tas ražots.»
G. Čepuka saka: «Mums šis sertifikāts daudz nozīmē – tas ir apliecinājums par atbildīgu, vidi saudzējošu ražošanu bez ķīmijas. Esam saņēmuši oficiālu vēstuli par tā piešķiršanu no pasaules «Slow Food» organizācijas centra Itālijā.»
Pašu sertifikātu sārtos toņos ar oficiāliem parakstiem un apliecinājumiem Gunta «Bauskas Dzīvei» rāda pērn iekārtotajā degustācijas istabā līdzās ražotnei Codes pagasta sētā, kur plauktā sakrātas draugu atvestās cūciņu figūras un attēli no daudzām pasaules valstīm. «Pēc pieprasījuma attīstām tūrisma virzienu, uzņemot gardēžu grupas. Tas dod popularitāti – cilvēki pēcāk pērk produktus, sakot – mēs pie jums bijām,» skaidro saimniece.
«Kraujās» izpilda pilnu cūkgaļas produktu tapšanas ciklu – no sivēnmātes līdz nobarojamai cūkai un gaļas pārstrādei. Ferma ir Dāliņos, tajā tiek ievēroti visi biodrošības noteikumi, uzsver G. Čepuka: «Esam Pārtikas un veterinārā dienesta atzīti ražotāji, te notiek regulāras pārbaudes. Mums ir sava mazjaudas kautuve ar licenci, ko panācām ar lielu cīņu Zemkopības ministrijā. Piedāvājam gan svaigu gaļu, gan kūpinātu produkciju.»
Nopietna pārbaude
«Mēs galvojam par saviem produktiem,» uzsver Gunta, «pirms sertifikāta piešķiršanas īpaša komisija pārbaudīja, kā mēs dzīvojam, ar ko barojam cūkas, kā pārstrādājam gaļu. Mums ir jābūt tīrai precei – paši audzējam graudus, maļam un izbarojam cūkām. Tā strādājam desmit gadus un neko negrasāmies mainīt, jo mums ir gods būt šādā organizācijā.»
Kā skaidro lauku konsultante Raimonda Ribikauska, «Kraujās» izpildīts «Slow Food» kritēriju kopums par kvalitatīvu produkcijas ražošanu. «Tā ir liela atzinība un sasniegums, kas rāda mūspuses ražotāju atbildību un produktu kvalitāti,» vērtē konsultante.
Kalnciema tirdziņā ir «Slow Food» aleja, kur tirgojas arī «Kraujas». Guntai lielākais gandarījums, ja izdodas palīdzēt māmiņai ar bērnu, kuras atvase veikala produktus alerģijas dēļ gandrīz nevar ēst. «Iesaku nogaršot mazu gabaliņu, ja cilvēks atgriežas priecīgs un saka – mans bērns ēd un ir vesels – vai var būt lielāks gandarījums?» smaida Gunta.
Jaunā paaudze
«Krauju» produkciju zinot daudzi jauni cilvēki, kas atbalsta «Slow Food» idejas, taču ir arī seniori, kas nopērk mazāk dabiska produkta, nevis vairāk gaļas veikalā, kur tās izcelsmi nezina.
Kopā ar vecmāmiņu jau kādu laiku strādā mazdēls Edijs Briedis. Viņam tuvas senču metodes – kūpinās gaļu ar alkšņa malku, ķiplokiem, pipariem, sāli, nelietojot ķīmiju. Jaunietis pabeidzis automehāniķu kursu Rundāles novada Saulaines profesionālajā vidusskolā, apgūst biznesa zinības no vecmāmiņas. «Dabiskās, senās metodes un ar tām tapušie produkti ir labākie,» pārliecināts Edijs.
Abi ražotāji uzsver – viņu produkts top noteiktam klientu lokam, kuri domā par savu veselību, vēlas tīru produkciju. Bauskā «Krauju» produkciju pastāvīgi nevar nopirkt, bet tuvējā apkārtnē tai ir savi klienti. Saimnieki kūpinājumus pārdod dažādos zaļajos tirdziņos, piedalās valsts mēroga forumos, pērn «Rīga Food» konkursā «Krauju» gardumi ieguva otro vietu. «Rāmavā» un citur codiešus pazīst, viņi izmanto vizuālās reklāmas, taču grūtāk esot pārliecināt lielāka apjoma uzpircējus.
Tik, cik vajag dzīvei
Ražošanas apjoms te ir limitēts pēc tagadējas jaudas un pieprasījuma, klientu loks – noteikts, saka Gunta. «Diez vai tas izies plašāk Eiropā,» vērtē saimniece, «pie mums bija atbraucis radinieks vācietis, kas apprecējās ar latviešu dāmu. Cienājām ar svaigas cūkgaļas karbonādi. Viesis ēda un prasīja – kas tas ir? Cūkgaļas karbonāde! «Nein schwein»! (no vācu val. – ‘nav cūka!’) Nevarējām pārliecināt, ka tā ir īsta, dabiski barotas cūkas gaļa. Garša atkarīga no tā, ar ko baroti lopi. Cilvēks, kas pastāvīgi ēd ar kombikormu barotu lopu gaļu, nepazīst īstu garšu.»
«Krauju» gaļai būs arī speķa kārtiņa, jo šeit cūkas kauj pēc astoņu mēnešu vecuma, bet lielfermās tas notiek ap pusgada vecumu, kad treknumu dzīvnieks tikai sāk krāt, skaidro saimniece. Gunta citē ārstus, kas atzīstot – cūkas speķis piemērotā daudzumā organismam vajadzīgs, bet īsti vērtīgs tas ir no dabiski barota lopiņa.
Saimniecībā strādā trīs cilvēki no pašu ģimenes. Mēnesī kopumā saražo ap 400 kg svaigu un kūpinātu gaļas produktu. Pašlaik uzņēmumu attīsta ar to, cik nopelna, iepriekš izmantots arī Eiropas finansējums.
Apvienībā «Slow Food» ir arī Mežotnes pagasta saimniecība «Virši», kur ražo kaņepju eļļu, sēklas un staku. Kaņepju eļļa ir viens no vērtīgākajiem un senākajiem dabisko augu taukvielu avotiem, ko lietojuši mūsu senči. Kaņepju staks ir apceptas, maltas kaņepes.
UZZIŅAI
«Slow Food» kustība sākās pirms 23 gadiem Itālijā, kad pie Spāņu kāpnēm Romā durvis vēra ātrās ēdināšanas iestāde «McDonald’s». Grupa ļaužu ar žurnālistu Karlo Petrini priekšgalā protestēja, ka šāda iestāde nedrīkst būt tādā svētā vietā. Viņi uzklāja lielu galdu, kur apkārtnes zemnieki salika savu produkciju, deva to cilvēkiem nogaršot.
Tā radās nosaukums «slow food» jeb «lēnā pārtika» kā pretstats «fast food» jeb ātrās ēdināšanas industrijai ar ģenētiski modificētiem organismiem un dabas noplicināšanu. Kustība izceļ vietējo, sezonālo, tradicionāli unikālo garšu pretstatā globalizācijai, kur viss garšo vienādi.
Tagad «Slow Food» ir vispasaules organizācija, kas darbojas 130 valstīs. Tai ir sava akadēmija Itālijā, Karlo Petrini dzimtajā pilsētā Brā. Tur var apgūt «lēnās pārtikas» tapšanas zinības, studentu vidū ir arī latvieši.
Kustība kopīgi ar «Salone del Gusto» – Eiropā lielāko «tīrās» pārtikas ražotāju tirgu – organizē «Terra Madre» jeb Mātes Zemes dienu Itālijā, kur savus produktus prezentē arī Latvijas ražotāji.
Latvijā patlaban «Slow Food» organizācijā reģistrēti teju 20 vietējie pārtikas ražotāji no dažādiem novadiem.
Biedrības ar līdzīgu mērķi, bet atšķirīgiem nosaukumiem ir daudzās pasaules valstīs.
Dati: slowfood.lv.
