Par pagājušo nedēļu stāsta SANDRA VĒVERE, Vecumnieku novada Misas tautas nama vadītāja.– Skatos pa logu un pamanu kaimiņu uz slēpēm. Traks, vai? – nodomāju. Tādā solīdā vecumā slēpot! Var taču nokrist un gūt traumu. Nekad neesmu izjutusi vilinājumu doties uz kalniem, slēpot vai virpuļot pa slidotavu. Esmu ziemas vērotāja, nevis baudītāja. Man patīk tikai ainava, ko redzu pa logu, sēžot siltā istabā.Labāk gribētu atrasties svelmainā tuksnesī, nevis gaidīt Misas pieturā autobusu, lai brauktu uz Vecumniekiem. Šonedēļ piedalījos novada kultūras iestāžu vadītāju sanāksmē. Spriedām par naudas sadalījumu un noteicām prioritātes. Sarīkojumi notiks, viss būs tāpat kā līdz šim, vienīgi līdzekļi ir ierobežoti. Tomēr jau laikus sākam gatavoties Misas tautas namā 6. martā paredzētajai vokālo ansambļu skatei. Tajā piedalīsies arī Guntas Rumševicas vadītā Misas bērnu grupa. Ar māmiņām nolēmām dalībniekiem pašūt jaunus tērpus. Pašas nopirksim audumus un pašas šūsim. Tagad ir ļoti svarīgi izmantot dzīves iepriekšējos periodos iegūtās prasmes. Par laimi, mums to netrūkst.Piedalījos Misas amatierteātra kopas mēģinājumā. Iestudēsim S. Moema viencēlienu «Trīs resnītes». No Latvijas Televīzijas nopirkām 70. gadu ieraksta kopiju. Tagad sēžam un katra rakstām savu lomu, jo mums būs atšķirīga versija. Mans uzdevums ir režisēt asprātīgo stāstu par trim dāmām, kuras ierodas kūrortā, lai novājētu.Izmantoju nedēļas nogali, lai saviem trim mīļajiem Jorkšīras terjeriem sarīkotu pirts dienu. Nedēļu tie nebija mazgāti. Tas notiek tā – katru suņuku atsevišķi ielieku vannā, izmazgāju ar šampūnu, iemasēju kažokā balzamiņu. Pēc tam ietinu dvielī, izsusinu un izžāvēju ar fēnu. Mīluļi procedūrām nepretojas, jo zina, ka saņems kārumiņu.
