Rotaļu rīki pie Kareivju ielas 3. nama ir vienīgie šajā Bauskas daļā.
Rotaļu rīki pie Kareivju ielas 3. nama ir vienīgie šajā Bauskas daļā. Vismaz puse pilsētas bērnu, pusaudžu un jauniešu iziet “caur” un “gar” mūsu šūpolēm. Katru vasaru kādas no tām tiek salauztas, izļodzītas, izkustinātas no vietas.
Metāla konstrukcijas nav uzstādījis kooperatīvs “K-3”. Tās te atrodas kopš 80. gadu vidus un, jāpiekrīt, kļuvušas neglītas un arī nedrošas. Tāpēc katrai mātei un tēvam, vecvecākiem vai auklei jāapzinās, ka bērnu vienu šeit nevar atstāt draiskoties, lai pēc tam nav jāpiedzīvo nelaime, kādu laikrakstā 10. oktobrī aprakstījis Vilnis Auzāns. Varbūt patiešām pienācis laiks šūpoles un citus rīkus vispār novākt. Lai nav, kur savainoties ne pašu, ne svešiem bērniem.
Mājas teritorijā esošais ir jālabo par iedzīvotāju maksātajiem apsaimniekošanas līdzekļiem. Man, piemēram, tie ir nedaudz vairāk nekā desmit latu katru mēnesi, bet namā ir 62 dzīvokļi.
Vai privātmājā dzīvojošais varētu iedomāties, ka viņa sētā bērniem iekārtotajā smilšu kastē apkārtējo ielu suņi nāk nokārtoties, ka tiek izbradātas puķu dobes? Cik ilgi pietiktu pacietības labot soliņus pie mājas, kas regulāri tiek salauzti, vai skrūvēt jaunu apgaismes spuldzi pie ārdurvīm nozagtās vietā? Pagājušajā nedēļā, piemēram, kāds ar mašīnu iebrauca smilšu kastē pie mūsu nama, nolaužot tās koka malu. Izskatās tiešām neglīti, un var ieraut skabargu. Jāmeklē dēlis, naglas, āmurs un… jāgaida nākamais uzbrauciens.
Kad stadionā ir kādas plašākas sacensības, ceļa mala gar Kareivju ielas 3. namu un pagalms ir pārpildīts ar atbraucēju transportu. Mašīnas kustas uz priekšu un atpakaļ, logus tad labāk turēt aizvērtus un uzmanīt bērnus, lai nesabrauc. Pēc šādiem svētkiem pie mūsu mājas paliek pabiras, tukšas pudeles un pārpildīti atkritumu konteineri, par kuru izvešanu maksā iedzīvotāji. Tas liek justies kā pilsētas saimniekiem, it kā mēs būtu uzņēmuši ciemiņus.
Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība nav saimnieciska organizācija, kas ražo produkciju un gūst peļņu, ko varētu ieguldīt mājas labiekārtošanā. Vēl sāpīgāk, ka to, kas ir skaists, brīvajā laikā sakopts un mūsu čaklā sētnieka uzturēts, kāds garāmgājējs nemitīgi pūlas sabojāt.
