Aizraušanās. Brunavieša Emīla Ēmaņa kolekcijā ap 300 sugu taureņu.
Tā kā Paganels no «Kapteiņa Granta bērniem» ar taureņu ķeramo tīklu brunavietis Emīls Ēmanis pa pļavu neskraida un jaunas to sugas nemeklē. Tomēr taureņus viņš atrod un jau vairāku gadu garumā veido savu kolekciju.
Taureņu, arī vaboļu kolekcionēšana ir Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā vitrāžista amatu ieguvušā Emīla vaļasprieks. Tam viņš velta galvenokārt vasaras mēnešus. Pašlaik vaļaspriekam radis arī praktisku pielietojumu, Emīls iesaistījies divos Eiropas Savienības finansētos projektos. Vienā veic bezmugurkaulnieku fona uzskaiti, otrā darbojas programmas «Natura 2000» aizsargājamo vietu monitoringā.
Ar tīkliņu rokās
Latvijā ir vairāk nekā 2400 taureņu sugu, Emīla kolekcijā to skaits pārsniedz trīs simtus. Tātad krājumus var papildināt vēl un vēl. Emīls lepojas, ka vairākums krāšņo lidoņu saķerti Bauskas novada Brunavas puses pļavās, mežā.
«Ar taureņu ķeramo tīkliņu rokās dabā dodos marta beigās un darbojos līdz pat septembra nogalei. Naktstaureņus ķerot, līdzi vienmēr ir dienasgaismas lukturītis. Tad man vēl ir pudele ar ēteri, ko izmantoju taureņu iemidzināšanai. Noķertos taureņus izplākšņoju jeb iztaisnoju un atstāju nedēļas divas, lai tie izžūst. Tad atrodu vietu kolekcijas kastē,» tauriņu kolekcijas veidošanas darbības apraksta brunavietis.
«Izzudušais» eksemplārs
Emīls atver kādas kastes stikla vāku un rāda necilu, bet ļoti vērtīgu eksemplāru. Necilas krāsas gaišais taurenītis Latvijā bijis reģistrēts 19. gadsimta beigās. Pēc tam pētnieki uzskatīja, ka šī suga ir izzudusi. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās Emīls šo pūcīšu sugas naktstaureni noķēris kādā Brunavas pļavā.
Klausoties Emīlā, izbrīna viņa spējas atcerēties daudzās taureņu sugas, māka saskatīt atšķirības, kas nereti slēpjas teju nepamanāmos krāsu laukumiņos vai spārnu līniju zīmējumos. Vērojot to krāsainību, nav iespējams noslēpt izbrīnu par dabas daudzveidību. Emīls gan to komentē pragmatiskāk: «Taureņi visi ir skaisti! Nav vairāk vai mazāk skaistu taureņu, bet ir spilgtāk krāsoti un mazāk spilgti taureņi.»
Izdaiļo dabu
Kolekcionārs apgalvo, ka taureņi ir nepieciešami, jo tie izdaiļo dabu. Ir tikai dažas sugas, kuras varētu uzskatīt par kaitīgām, piemēram, kāpostu balteņi. Lai gan baltie lidotāji tiek apvainoti nepatiesi – kāpostus negrauž taureņi, bet gan to kāpuri. Nav vēlama arī drēbju kode, bet tā ir cilvēka problēma, ka viņš miteklī tur šiem kukaiņiem garšīgo barību.
Emīls uzskata, ka Latvijas daba vēl ir pietiekami labvēlīga taureņu populācijai. Protams, intensīvā lauksaimniecība, arī masveida mežu izciršana nodara postu. Tomēr apjomi vēl nav tik lieli, lai izmisīgi zvanītu trauksmes zvanus. Kolekcionāru vairāk satrauc cilvēku kūtrums izzināt apkārtējo dabu.
«Vislielākās skumjas man ir par bērniem. Viņu izpratne par dabu ir apstājusies stārķa un baloža atpazīšanas līmenī. Kad parādu viņiem sīli, daudzi brīnās, ka tāds putns Latvijā vispār ir. Modernās tehnoloģijas nevar noliegt, tomēr vajadzētu padomāt, kā bērnus labāk rosināt ķert taureņus pļavā, nevis pokemonus uz asfalta. Dzīvās dabas izzināšana ir daudz vērtīgāka,» tā spriež taureņu kolekcionārs Emīls Ēmanis.
UZZIŅAI
Tauriņi ir vieni no krāšņākajiem kukaiņiem. Spārnu plētums var sasniegt pat 30 centimetru, Latvijā sastopamajām sugām gan tikai līdz 13 cm. Tauriņus nosacīti var iedalīt dienastauriņos, piemēram, raibeņi un balteņi, un naktstauriņos, piemēram, pūcītes un sprīžmeši.
Pieaugušie īpatņi pārtiek galvenokārt no nektāra, dažreiz sūc ūdeni, kā arī ievainotu koku un augļu sulu. Retāk tauriņi barojas ar dzīvnieku izcelsmes šķidrumiem. Tauriņu kāpuri galvenokārt ir augēdāji. Vairākums barojas ar lapām, augļiem, stublājiem, saknēm, bumbuļiem, sīpoliem, kā arī ar koksni.
Tauriņi ir viena no bagātākajām kukaiņu kārtas sugām (pasaulē zināmas ap 140 000 sugu, vairākums no tām izplatītas tropos). Latvijā konstatēts ap 2400 sugu, kas pārstāv 69 tauriņu dzimtas. 44 tauriņu sugas ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Avots: latvijasdaba.lv.
