Tas ir noticis. Saule ziemas guļā pagriezusies uz otriem sāniem un sākusi atmodas ceļu pretim pavasarim. Katrā nākamajā dienā gaismas sprīdis mums būs arvien garāks.Tieši saulgriežu laikā arī ziema dāsni atvērusi savus vārtus, ļaujot šajā pelēkajā grēku pasaulē sliktajam noslēpties zem baltās sniega segas. Viss nu ir tīrāks, gaišāks un daudz, daudz pozitīvāks.Vakarrīt, nākot uz darbu, sveicināju pazīstamo sētnieci, kura sparīgi rosījās ar sniega lāpstu. Piestājot uz minūti parunāt, nācās no viņas dzirdēt daudzus labus ziemai un sniegam veltītus vārdus. Pirmajā brīdī mani tas pat nedaudz mulsināja. «Smago lāpstas cilāšanu vieglāku dara gaišums, ko saskatu ne tikai apkārtnē, bet arī cilvēku sejās,» tā skanēja sētnieces izteiktais ziemas un sniega vērtējums.Ir patīkami sastapt cilvēkus, kuri priecājas par lietām un parādībām, kas ir dabas radītas, mūsu šim laikam un ikdienai nolemtas. Un to izdarīt, baltu smaidu dāvāt – tas ir pavisam vienkārši. Mums, saulgriežu slieksni pārkāpušiem, ir taču tik daudz iemeslu saulainiem smaidiem.Ziema dāvā prieku visiem, ir tikai jāgrib, jāmāk to baudīt. Vecļaudis prieku var meklēt augstās tiesas taisnīgajā lēmumā. Ledus urbinātāji, satupuši uz Mūsas un Mēmeles, smej par zivtelēm, kuras izdodas izvilināt no ziemas miega. Skolas bērni uz mirkli teic ardievas grāmatām, sēdēšanu klasē nomaina pret jautrošanos sniega kalniņos, ledus laukumos. Turīgajiem ir prieks mesties iepirkšanās drudzī, trūcīgie sirdi silda līdzcietības un dāvināšanas priekā. Rīgas deputāti dodas ziemas brīvlaikā, vietējie tautas kalpi izklaidējas ballītē Bauskas pilī. Pieklusušas tipogrāfiju mašīnas, nedeg gaisma redakcijas logos – «Bauskas Dzīves» veidotāji ir priecīgi baudīt ziemu kopā ar saviem lasītājiem. Lai balts un priecīgs mums visiem šis laiks!
