Bauskas Centrālajā bibliotēkā (CB) 2015. gadā lasītāji visvairāk pieprasījuši latviešu mūsdienu autoru darbus.
Iemīļotākais žanrs bija biogrāfijas. Šī tendence ir ļoti izteikta, salīdzinot, piemēram, ar 2013. gadu, kad Latvijas publiskajās bibliotēkās visvairāk lasītais romāns bija E. L. Džeimsas erotiskais trilleris «Greja piecdesmit nokrāsas» un cita tulkotā literatūra.
Aktieru un mūziķu biogrāfijas
Bauskas CB speciāliste Aina Mūrniece informē, ka Lauku bibliotēku atbalsta biedrība ik gadu apkopo pagastu un novadu bibliotēku sniegtās ziņas par visvairāk lasītajām grāmatām. Aizvadītā gada nogalē visu publisko bibliotēku pārstāvji, rakstnieki, izdevēji un tulkotāji Jaunolainē pulcējās noslēguma sarīkojumā, kurā tika nosaukts 2014. gada vispopulārākais izdevums. «Lielo lasītāju balvu» saņēma Māras Zālītes pirmā un pagaidām vienīgā prozas grāmata «Pieci pirksti».
Lasītāju interese par šo darbu joprojām ir ļoti liela, atzīst Aina Mūrniece. Viņa min arī 2015. gada nogalē izdoto Noras Ikstenas romānu «Mātes piens», Elitas Veidemanes atmiņu stāstu par grupas «Līvi» mūziķi Aivaru Brīzi «Dzelzsgriezējs un dūja», muzikoloģes Daigas Mazvērsītes grāmatu «Uldis Stabulnieks». Populārāko izdevumu topā šogad noteikti būs pazīstamā aktiera, novadnieka Ulda Dumpja biogrāfija, ko uzrakstījusi Līga Blaua. Bibliotēka vēl nav iegādājusies Laimas Kotas (Muktupāvelas) jauno romānu «Mierielas vilkme». Arī tas varētu izraisīt lasītāju interesi.
Lauku bibliotēku atbalsta biedrības organizētā publisko bibliotēku aptauja par 2015. gada lasītākajiem izdevumiem notiks šogad. Rezultātus paziņos rudenī.
Elita Dūmiņa, Bauskas CB lasītāju apkalpošanas nodaļas darbiniece, ievērojusi, ka daudzi bibliotēkas apmeklētāji informāciju gūst, lasot jaunāko grāmatu anotācijas žurnālos un laikrakstā «Diena». Elita uzsver: «Mūsu klienti ļoti respektē Latvijā pazīstamu cilvēku viedokļus par izlasītajām grāmatām, kas visbiežāk ir publicēti drukātās preses intervijās vai televīzijas pārraidēs. Dažreiz gadās arī kuriozi, jo kāroto grāmatu, ko ieteikusi kāda populāra persona, lasītājs bibliotēkā nodod jau nākamajā dienā. Esot pašķirstījis un sapratis, ka izdevums nav viņa gaumē. Droši vien viedokļu līderiem tikpat liela ietekme arī citās jomās.»
Lai gan bibliotēka nereti iegādājas viena izdevuma vairākus eksemplārus, pēc īpaši pieprasītām grāmatām lasītāji gaida rindā. Tā ir noticis ar baušķenieka debitanta Ikara Piebalga pirmo romānu «Melu sindikāts». Ikara mamma Iveta Kubliņa daudzus gadus strādā Bauskas CB, un Ikaram dzimtajā pilsētā ir daudz draugu un paziņu, kas labprāt gribētu izlasīt viņa pirmo grāmatu.
Piedāvā izdevumus svešvalodās
Bibliotēkas jaunā speciāliste Madara Maslova papildina kolēģu sacīto: «Jaunieši diezgan daudz lasa arī angļu valodā, piemēram, populārās sērijas «Krēsla» grāmatas, romānu «Eņģeļu mīlestība», arī E. L. Džeimsas trillerus par Greju. Tomēr noteikta mūsu bibliotēkas lasītāju kategorija angļu valodā visbiežāk izvēlas izdevumus par biznesa vadību un menedžmentu. Bibliotēka neiegādājas daudz nozaru literatūras svešvalodās, jo izdevumi ir pieejami bibliotēkas abonētajās datubāzēs, ko lasītāji var izmantot par brīvu.»
Krievu valodā lasošo loks nav plašs, bet pastāvīgs. Pēc lasītāju lūguma bibliotēka pērn sāka iegādāties arī ezoterisko literatūru krievu valodā. Visbiežāk apmeklētāji izvēlas krievu mūsdienu autoru un tulkotos romānus, bet krājumā ir arī krievu un pasaules literatūras klasiķu darbi.
Izsniedz klausāmgrāmatas
Bauskas un apkārtnes lasītāji daudz lasa arī tulkoto literatūru. Ar spriedzes romāniem aizraujas gan vīrieši, gan sievietes. Pērn tika izdoti vairāki detektīvromāni, ko var uzskatīt par žanra veiksmīgiem paraugiem. Tādi ir vācu autores Šarlotes Linkas, zviedru rakstnieku Sillas un Rolfa Berjlindu, franču rakstnieka Bernāra Miņjē darbi.
Daudz cienītāju ir ģimenes sāgām. Nu jau vairākus gadus viņus iepriecina Sāras Larkas triloģija «Maoru zelts» par ieceļotāju dzimtas likteņiem Jaunzēlandē.
Daži apmeklētāji ir iemīļojuši klausāmgrāmatas. Bibliotēkā ir ļoti kvalitatīva audiogrāmatu kolekcija – Vizmas Belševicas, Ulda Bērziņa, Knuta Skujenieka dzejas izlases, Noras Ikstenas, Māra Bērziņa un citu mūsdienu rakstnieku proza, ko ierunājuši autori vai tādi populāri aktieri kā Vilis Daudziņš un Kaspars Znotiņš. Audiogrāmatas cilvēki klausās, braucot ar auto, veicot dažādus mājas darbus. Tās bagātina vecāku ļaužu ikdienu, kuri redzes problēmu dēļ vairs nevar lasīt, skaidro Aina Mūrniece.
Līdzīgas tendences arī citur
Iecavas novada E. Virzas bibliotēkas vadītājas Andas Rācenājas sastādītais lasītāko grāmatu tops liecina, ka pērn iecavnieki visvairāk ir lasījuši V. Zatlera «Kas es esmu?» un L. Blauas «Harijs Spanovskis». Trešajā vietā ir Santas Montefjores romāns «Bākas noslēpumi».
Arī Vecumnieku novada Kurmenes pagasta bibliotēkas vadītāja Gita Skadiņa pērn ir ievērojusi lasītāju īpašo interesi par latviešu jaunāko oriģinālliteratūru. Gita spriež: «Beidzot mūsu autoru grāmatas ir izpelnījušās pienācīgu uzmanību. Vēl pirms pāris gadiem bibliotēkas lietotāji ļoti aizrāvās ar bestselleriem un spriedzes romāniem, kuros nekad neiztiek bez šausmām un vardarbības. Nu beidzot cilvēki ir sapratuši, ka pienācis laiks jēdzīgai, harmonizējošai literatūrai. Nav jāmeklē nekāda eksotika, ja pašu zemē ir tik daudz labu rakstnieku un patiesi augstvērtīgas literatūras.»
Bauskas Centrālās bibliotēkas lasītāko grāmatu tops 2015. gadā
1. L. Blaua. «Harijs Spanovskis».
2. I. Ābele. «Klūgu mūks».
3. N. Sakss un J. Liepnieks. «Nāve – tās nav beigas».
4. S. un R. Berjlindi. «Trešā balss».
5. V. Zatlers. «Kas es esmu?».
