Bauskā, Upmalas ielas nobeigumā, lejā pie upes, notiek nemitīga rosība, tiek vesti atkritumi, arī keramikas flīžu un stikla lauskas, kam virsū uzbērts zemes valnis. Nav zināms, kas tur notiek, kam pieder zemesgabals. Varbūt tā ir nesankcionēta atkritumu izgāztuve?
– Bauskas novada saimnieciskās nodaļas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas speciālists Voldemārs Čačs noliedza, ka minētajā vietā būtu ierīkota nelegāla izgāztuve. «Viens no īpašniekiem, kurš savu kopīpašuma daļu iegādājās izsolē par 14 000 latu no «Latvijas Krājbankas» administratora, pašlaik vēlas šo zemesgabalu sakārtot. Iepriekšējos gados tika izzāģēti krūmi, bet šogad īpašnieks šo
degradēto vietu turpinās sakārtot, lai to varētu izmantot,» skaidro V. Čačs.
Kāpēc Bauskas kārtībnieki vairs nav redzami pilsētas ielās? Kopš nestrādā pamanāmākais darbinieks Aldonis Buls, šķiet, kontrole notiek tikai «četrās sienās» vai pa braucošas automašīnas logu. Vai kārtībniekiem nav pienākums arī vismaz divas reizes dienā izstaigāt pilsētu kājām un novērtēt situāciju?
– Bauskas novada sabiedriskās kārtības nodaļas vadītājs Dzintars Lenbergs skaidro, ka pašvaldības kārtībnieki kontrolē un uzrauga, vai tiek ievērota novada saistošo noteikumu izpilde, sadarbojas ar vietvaras sociālajiem darbiniekiem un bāriņtiesu, kā arī ar izglītības nodaļu un citām institūcijām Bauskas pilsētā un astoņos novada pagastos. «Reaģējam uz novada iedzīvotāju sūdzībām un ierosinājumiem, kontrolējam, kā tiek ievērotas mājdzīvnieku labturības prasības atbilstīgi Ministru kabineta noteikumiem Nr. 266. Tāpat uzmanām, kā autovadītāji ievēro transportlīdzekļu stāvēšanas un apstāšanās noteikumus. Pamanot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā minētus pārkāpumus, veicam profilaktiskus pasākumus vai informējam Valsts policijas Bauskas iecirkņa amatpersonas.
Iedzīvotāju sūdzību nekavējoties saņem arī darbinieki, kas patrulē ar automašīnu un dodas uz notikuma vietu,» tāds ir Dz. Lenberga stāsts.
Vai pilsētā savā īpašumā ir atļauta atkritumu dedzināšana?
– Bauskas novada sabiedriskās kārtības nodaļas vadītājs Dzintars Lenbergs uzsvēra, ka saskaņā ar Bauskas novada saistošajiem noteikumiem Nr. 19 atkritumus pašvaldības teritorijā aizliegts dedzināt, tai skaitā konteineros un urnās.
Pirms astoņiem gadiem man mugurā ievietoja implantu. Pašlaik esmu 2. grupas invalīds, ir grūti staigāt, tāpēc vēlos rehabilitāciju. Sociālajā dienestā manu lūgumu noraida, apgalvojot, ka problēma nav tik nopietna. Kāpēc atsaka?
– Bauskas novada sociālā dienesta sociālā darbiniece Janīna Millere skaidro, ka sociālo rehabilitāciju var saņemt cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, ja tās nepieciešamību apstiprina ģimenes ārsts. Dažkārt tas, ko cilvēks stāsta par savu veselību un ko slēdzienā atzīst ārsts, var būt divas dažādas lietas.
Šādu kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 279. Pēc ģimenes ārsta atzinuma personai jāiesniedz rakstisks iesniegums par pakalpojuma saņemšanu sociālajā dienestā ar vajadzīgajiem dokumentiem, piemēram, medicīniskās rehabilitācijas izraksta kopiju, ja personai pakalpojumi nepieciešami steidzamības kārtā, vai komisijas apstiprinātā individuālā rehabilitācijas plāna kopiju, ja pakalpojumi nepieciešami personai ar prognozējamu invaliditāti.
Pēc tam pašvaldības sociālais dienests desmit darbdienu laikā novērtē personas pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību funkcionālo traucējumu smaguma pakāpi atbilstoši Bartela indeksam, identificē sociālās funkcionēšanas problēmu, kura risināma sociālās rehabilitācijas laikā, un uzraksta novērtējuma protokolu. Ja nepieciešams, procesā iesaista ģimenes ārstu, ārstējošo ārstu vai funkcionālo speciālistu – ergoterapeitu vai fizioterapeitu. Balstoties uz iegūtajiem datiem, sociālais dienests apstiprina vai noraida personas atbilstību pakalpojuma saņemšanai.
