Gājēju celiņa izbūvei uz Rītausmu ciemu Bauskas novada dome aizņemas naudu uz 25 gadiem. Skolu remontiem arī ņemts aizņēmums. Peldbaseina būvniecība plānota par kredītu, kur nu vēl visi pārējie objekti. Vai kāds var paskaidrot, cik liels ir mūsu budžets, ja par katru objektu jāaizņemas nauda? Vai aizņēmumiem nav ierobežojumu? Cik aizņemšanās izmaksā iedzīvotājiem? Vai tie ir racionāli tēriņi?
– Bauskas novada domes ekonomikas un finanšu nodaļas vadītāja Ilona Spurķe paskaidroja, ka pašvaldība aizņemties drīkst gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajiem mērķiem un tikai pēc tam, kad aizņēmuma ņemšanu ir atbalstījusi Finanšu ministrija. «Tātad pašvaldības finansiālā situācija tiek vērtēta un nekāda lielā rīcības brīvība aizņemšanās jomā nav iespējama,» uzsver I. Spurķe un skaidro, ka pašvaldības kārtējā gadā atmaksājamo saistību apmērs nedrīkst pārsniegt 20 procentus no pašvaldības kārtējā gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteiktam mērķim. I. Spurķe atklāja, ka Bauskas pašvaldības saistības veido desmit procentus no šī gada plānotajiem ieņēmumiem. «Izvirzītais kritērijs ir ievērots, un nav pamata runām par «iešanu uz grunti»,» uzsvēra I. Spurķe.
Viņa piebilst, ka aizņemtie līdzekļi tiek ieguldīti novada attīstībā. «Tas ir tikai loģiski, jo pašvaldībai sakrāt, piemēram, pāris miljonu tilta būvei, skolu renovācijai, izglītības iestāžu remontiem, ceļu un ielu infrastruktūras uzlabošanai, nav iespējams.
Aizņemoties mērķiem, kas ir atļauti valsts budžeta likumā, tiek nodrošināta pašu līdzekļu pieejamība tiem izdevumiem, kam piesaistīt ārējos finansēšanas avotus nav iespējams. Pašvaldībai jāspēj sabalansēt aizņēmumu atmaksas un pārējos pamatfunkciju nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus,» teic pašvaldības pārstāve.
Vai tiešām domei saimnieciski izdevīgāk ir ēdināšanu uzticēt vienai firmai? Bērnudārzā noteiktie 2,40 eiro līdzšinējo 1,78 eiro vietā daudziem vecākiem radīs papildu izdevumus, un vairosies parādnieki. Vai pašvaldība ir analizējusi, cik raiti pašlaik sokas ar maksājumiem bērnudārzos?
– Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka skaidro, ka līdz šim ēdināšanas – pusdienu, brokastu, launaga – izmaksās izglītības iestādēs, kurās ēdināšanu nodrošināja pašvaldība, rēķināja tikai produktu cenu. Ēdienreižu izmaksās netika ieskaitīts ne darbinieku atalgojums, ne darba devēja sociālās iemaksas, ne virtuves aprīkojuma un inventāra izmaksas, elektroenerģijas, siltumenerģijas un ūdens patēriņš. Līdz šim iestādēm bija jāpērk un jāuztur ēdināšanas programma, produktu noliktava, kas tagad pāries pakalpojuma sniedzējam.
I. Ruhocka norādīja, ka Bauskas pilsētas skolās un Īslīces vidusskolā jau vairākus gadus ēdināšanu veiksmīgi nodrošina ar ārpakalpojumu, tāpēc pašvaldība lēmusi visā novadā pāriet uz vienotu sistēmu, nododot ēdināšanas pakalpojumu ēdinātājam, izvēloties to atklātā konkursā.
Kad Bauskas pilsētā tiks rekonstruēts kāds bērnu rotaļu laukums vai uzbūvēts jauns? Tie ir novietoti pie daudzdzīvokļu mājām, un daudzi jau ir novecojuši. Kāpēc Korfa dārzā nevar paplašināt un uzbūvēt bērnu pilsētiņu vai rotaļu zonu izveidot pilskalna parkā?
– Bauskas novada domes saimnieciskās nodaļas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas speciālists Voldemārs Čačs paskaidroja, ka tuvākajā laikā pašvaldība nav plānojusi jaunu rotaļu laukumu izbūvi. Viņš atzīmēja, ka rotaļlaukumi daudzdzīvokļu māju pagalmos ir apsaimniekotāju pārziņā. Arī jautājumā norādīto rotaļu vietu Korfa dārzā tuvākajā laikā nav plānots paplašināt, jo jau tagad tiekot saņemtas daudzas sūdzības no Salātu ielas 8. mājas iedzīvotājiem par trokšņošanu un miera traucēšanu.
V. Čačs piekrita, ka bērniem nav nekādu rotaļu iespēju Bauskas vecpilsētā, tāpēc nākamgad iecerēts uzstādīt atsevišķus rotaļlaukuma elementus Rīgas un Plūdoņa ielā. Plānota arī jauna skeitparka izbūve uz asfaltētā laukuma pie Bauskas stadiona. «Ja būs iespēja nākamajā plānošanas periodā startēt ES projektos aktīvās atpūtas objektu izbūvē, pašvaldība noteikti tajos piedalīsies,» apstiprināja V. Čačs.
Mums, Zaļās ielas 21. mājas iedzīvotājiem, nav īsti skaidrs, kāpēc uzņēmuma SIA «Vides serviss» strādnieki pļauj zāli, kura vēl nav izaugusi. Jo biežāk pļauj, jo lielāki rēķini iedzīvotājiem. Varbūt tieši tāpēc tā notiek. Lūdzu, paskaidrojiet mums degvielas un darbaspēka izšķērdības iemeslus!
– SIA «Vides serviss» sabiedrisko attiecību speciāliste Aiva Avota-Zalstere paskaidroja – konkrētajā gadījumā bija izveidojusies situācija, ka daļa zāliena pie mājas jau bija jāpļauj. Lai nākamajā pļaušanas reizē zāliens abās daļās būtu vienmērīgi ataudzis, nopļauta arī tā daļa, kur zāle vēl nebija tik ataugusi.
«Par zāliena pļaušanu noteikta fiksēta samaksa, kas jau ir iekļauta apsaimniekošanas izdevumos, tāpēc par ārpuskārtas zāles nopļaušanu papildu maksa no mājas uzkrājuma netiek prasīta,» skaidro A. Avota-Zalstere.
