Jau septembris, bet sēnes lāgā neaug. Šogad tikai vienu reizi augustā izdevās salasīt baravikas un apšu bekas. Pērn ap šo pašu laiku no meža sēnes varēja nest vannām. Tagad pat mušmires nevar ieraudzīt. Vai tas nozīmē, ka šoruden vismaz mūsu Bauskas novada apkārtnē būs sēņu bads? Vai vispār ir kāda vieta Latvijā, kur sēnes šogad aug?
– Latvijas Dabas muzeja mikoloģe (sēņu speciāliste) Inita Dāniele laikrakstam apstiprināja, ka situācija visā Latvijā ir līdzīga. «Sēnēm vajadzīgs mitrums un siltums. Visu laiku bija ļoti sauss. Mūs arī šis jautājums uztrauc, jo no 16. līdz 20. septembrim paredzēta sēņu izstāde, taču tai diemžēl ar apšu bekām un gailenēm nepietiek,» skaidro I. Dāniele. Speciāliste muzejā strādā kopš 1981. gada, un šajā laikā divreiz sēņu izstāde to trūkuma dēļ nenotika un vienu reizi tika pārtraukta, jo sēnes nosala.
I. Dāniele spriež, ka lietus vēl situāciju ar sēņu ražu varētu uzlabot, taču, visticamāk, tā nebūs ļoti bagātīga. Patlaban esot atrodamas mazas baravikas, tomēr, ņemot vērā, ka tā ir vasaras beigu, rudens sākuma sēne, daudz to šogad nebūšot. Siltos laika apstākļos baravikas esot atrodamas vēl oktobrī, tomēr to vairs nav daudz.
Bauskā vairākus gadus pēc kārtas sola jaunu skeitparku vai esošā atjaunošanu. Vai iespējams uzzināt, cik tālu šis jau-
tājums ir pavirzījies pašvaldībā?
– Bauskas novada domes saimnieciskās nodaļas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas speciālists Voldemārs Čačs atklāja, ka vasarā pēc pašvaldības uzaicinājuma domē bija ieradušies pārstāvji no SIA «Mind Work Ramps», kuri prezentēja potenciālā skeitparka variantus uz pašvaldībai piederoša zemesgabala Bauskā, Parka ielā 5.
«Tikšanās laikā piedalījās izpilddirektors Jānis Kalinka, viņa vietniece Ineta Ruhocka un vēl vairāki Bauskas novada sporta dzīves pārstāvji. Tad arī vienojāmies, ka šogad pašvaldība finansēs topogrāfisko uzmērījumu veikšanu minētajam zemesgabalam, bet nākamgad budžetā tiks paredzēti līdzekļi skeitparka projektam un noteikti arī skeitparka rampu uzstādīšanai,» stāsta V. Čačs.
Bauskas katlumājas rekonstrukcijas procesā demontēja vecos katlus un turpina jaukt lielo skursteni. Vai ķieģeļus no skursteņa plānots pārdot? Ja iecerēts pārdod, tad kur nonāks ienākumi no ķieģeļu pārdošanas un no dzelzs iekārtu un detaļu nodošanas metāllūžņos?
– Atbild SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis Ilmārs Rūsis: «Katlumājas rekonstrukcijas projektu realizē SIA «Monum», kura, atbilstīgi iepirkuma nosacījumiem, ir pilnā apjomā atbildīga par projekta realizāciju, tai skaitā par būvgružu utilizāciju, un savā piedāvājumā ir ievērtējusi arī ieņēmumus un izdevumus no skursteņa demontāžas darbiem. Būvgružus pēc dūmeņa nojaukšanas – ķieģeļu un betona gabalus – nosūtīs uz pārstrādi un turpmāk izmantos kā būvmateriālu.
Vecie katli pakāpeniski demontēti iepriekšējos gados. Ķieģeļi un metāllūžņi izmantoti kā samaksa par demontāžas darbiem.»
Vecumnieku novada Valles ciemā rekonstruē brauktuves asfalta segumu un izbūvē gājēju celiņu. Cik ilgā laikā paredzēts šos darbus pabeigt?
– Atbild Voldemārs Šķēle no VAS «Latvijas Valsts ceļu» komunikācijas daļas: «Ar bruģi klāta gājēju celiņa izbūvi Vallē no benzīntanka līdz skolai paredz pabeigt līdz septembra beigām. Savukārt uz autoceļa vietās, kur būvdarbi jau iesākti, tos šoruden pabeigs līdz seguma apakškārtas ieklāšanai. Rotācijas apli izbūvēs nākamgad. Būvdarbus visā posmā kopumā plāno pabeigt pēc gada – nākamajā septembrī.»
Bauskas baseinam, kura būvdarbu iepirkums ir izsludināts, paredzēts izbūvēt granulu apkures katlu. Kāds ir ekonomiskais pamatojums, kāpēc ēkai, kas būs tik tuvu SIA «Bauskas siltums» katlumājai, nepieciešama autonoma apkure?
– Atbild Mārtiņš Vilciņš, Bauskas novada administrācijas saimnieciskās nodaļas vadītājs: «Projektētais baseina siltuma avots ir katlumāja Dārza ielā 11 Bauskā. Tas ir pastāvīgais un galvenais baseina siltumapgādes avots. Granulu katls ir projektēts kā rezerves siltuma avots, kura jauda ir aptuveni puse no projektētās pilsētas katlumājas pieslēguma baseinam jaudas. Iepriekšējā plānošanas perioda Eiropas Savienības finansējuma programmas līdz 2014. gadam paredzēja atbalstu energoefektīvām ēkām, tai skaitā pārejai no fosilos energoresursus izmantojošām tehnoloģijām uz atjaunojamajiem energoresursiem, iekļaujot biomasu izmantojošu katlu iekārtas. Tas ietekmēja biomasas apkures katla izvēli kā baseina rezerves siltuma avotu.
Tā kā pašlaik nav realizēti apvienotā projektēšana un būvdarbi projektā «Siltuma ražošanas efektivitātes paaugstināšana Bauskā», ko īsteno SIA «Bauskas siltums», tāpēc par projekta izmaiņām tagad netiek spriests. Ja būs zināmi jaunās katlumājas projekta realizēšanas rezultāti, tad tehniski šo granulu katlu var neizbūvēt, autoruzraudzības kārtā veicot izmaiņas projektā. Neatkarīgi no pilsētas katlumājas kurināmā veida, baseina pastāvīgais un galvenais siltuma avots būs pilsētas centralizētā siltumapgāde, kā to paredz projekts.»
