Ārsts nosūtīja dēlu uz rentgena kabinetu Bauskas poliklīnikā. Biju pārsteigta, ka, bērnu fotografējot, viņam neuzlika tā saukto «svina priekšautiņu». Agrāk taču tas bija obligāti. Vai tas nav pārkāpums?– Skaidrojumu «Bauskas Dzīve» guva Bauskas slimnīcas poliklīnikā. Rentgena kabineta medicīnas māsa Ligita Vēja parādīja aizsargus, ar kuriem rentgena attēla uzņemšanas laikā paredzēts piesegt reproduktīvos orgānus gan vīriešiem, gan sievietēm. Viens no tiem ir minētais «svina priekšauts», otrs domāts vairogdziedzera aizklāšanai. Abi šie palīglīdzekļi tiek izmantoti, jo nav iemesla to nedarīt. Ja pacients ir bērns, vecākiem ir tiesības vaicāt par šo palīglīdzekļu lietošanu, saka Ligita Vēja. Taču jāuzsver, ka šie aizsegi bija aktuāli agrāk, tagad tiek lietota mūsdienīga medicīniskā tehnika, kas ļauj koncentrēt rentgena staru tikai uz konkrēto orgānu, precizē Aina Simanoviča, rentgena kabineta vecākā laborante. Ja pacientam jābildē roka vai kāja, tad «priekšautiņš» vispār nav nepieciešams. Savukārt, ja fotografē mugurkaulu, tad tiek izvērtēts, vai šis aizsarglīdzeklis neaizsedz tieši tos skriemeļus, kuru diagnostiku ārsts nozīmējis.Somijas pilsonis pensionārs bija apprecējies ar Bauskas novada iedzīvotāju. Dzīvoja un dzīvesvietu bija deklarējis Bauskas novadā. Pensiju viņš saņēma savā bankas kontā tieši no Somijas. Vīrs nomira, un atraitne devās uz banku, lūdzot izmaksāt vienu mirušā vīra pensiju bēru vajadzībām. Banka atteicās to darīt. Vai tas ir pareizi?– Nezinot notikušā apstākļus un to, tieši kurā bankā atraitne vērsusies, «Bauskas Dzīve» jautājumu nosūtīja akciju sabiedrībai «Swedbank». Atbildi sagatavojusi bankas preses sekretāre Kristīne Jakubovska: «Konkrēto gadījumu nevaru komentēt, jo nav zināmas detaļas. Tāpēc sniedzu informāciju par kopējo praksi mantojuma saņemšanas gadījumos.Mirušā pensija ir mantojuma objekts. Lai noformētu mantojuma tiesības uz mirušas personas Latvijā atrodošos mantu, tai skaitā naudas līdzekļiem bankas kontā, mantojuma lietas jākārto, vēršoties pie zvērināta notāra. Jānoskaidro mantojuma sastāvs, un jāsaņem mantojuma apliecība uz attiecīgai personai pienākošos mantojuma daļu. Jāpatur prātā, ka mirušam citas valsts pilsonim var būt arī citi mantinieki valstī, kuras pilsonis viņš ir bijis. Tas var sarežģīt mantojuma praktisko sadali. Lai sīkāk noskaidrotu savas iespējas pieteikties uz mantojumu, noteikti jāvēršas pie zvērināta notāra. Kāda tagad ir valsts nodeva, saņemot pasi un identifikācijas apliecību?– Atbild Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Bauskas nodaļas vadītāja Ilona Ķepale: «Valsts nodeva par pases izsniegšanu desmit darbdienu laikā ir Ls 20, par personas apliecību – identifikācijas karti – Ls 10. Ja persona vienlaicīgi iesniedz dokumentus gan pases, gan personas apliecības saņemšanai, tad valsts nodeva par pases izsniegšanu ir Ls 15. Par pases noformēšanu paātrinātā kārtā – divu darbdienu laikā – valsts nodeva ir Ls 40. Par personas apliecības noformēšanu divu darbdienu laikā valsts nodeva ir Ls 20. Ja persona vienlaicīgi iesniedz dokumentus gan pases, gan personas apliecības saņemšanai paātrinātā kārtā, tad valsts nodeva par pases izsniegšanu ir Ls 30.Valsts nodevas likme par pases izsniegšanu vecuma pensionāram, pirmās vai otrās grupas invalīdam, personai līdz 20 gadu vecumam desmit darbdienu laikā ir Ls 10, par personas apliecības izsniegšanu – Ls 5. Paātrinātā kārtā dokumentus noformējot, minētā nodeva ir dubultliela.Valsts nodevas atvieglojumi paredzēti arī atsevišķos gadījumos, kad personas dokuments jānoformē paātrinātā kārtā – ja personai nepieciešama ārstēšanās ārvalstī vai arī uz ārvalsti jādodas tuvinieka nāves vai slimības gadījumā. Ir vēl vairāki citi gadījumi. Par tiem vairāk var uzzināt interneta adresē www.pmlp.gov.lv/lv/pakalpojumi/cenradis vai arī zvanot uz PMLP Bauskas nodaļu 63924247. Šos valsts nodevas apmērus Ministru kabinets noteicis 2012. gada 21. februārī.»
